Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pamatkodols
pamatkodols [pamatkuôduõls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
PiemēriKolektīva pamatkodols.
2.Galvenā satura sastāvdaļa.
PiemēriViduslatvijas augstieņu grēdas pamatkodols ir Vidzemes Centrālā augstiene.