konverģence
konverģence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
Stabili vārdu savienojumiKonverģences teorija.
1.1.Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
PiemēriAugu konverģence.
2.joma: matemātika Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
Cilme:No latīņu convergere ‘savstarpēji tuvoties, tiekties’.