Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trumpis
trumpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
PiemēriTrumpja dūzis.
  • Trumpja dūzis.
  • Sviest trumpi galdā.
  • Izspēlēt trumpi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Tas, kas rada priekšrocības, iespējas, ir izdevīgs.
PiemēriProdukcijas galvenais trumpis ir augstā kvalitāte.
  • Produkcijas galvenais trumpis ir augstā kvalitāte.
  • Neizlaist no rokām savu lielāko trumpi – zināšanas.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi. Likt trumpi galdā. Sviest trumpi galdā.
Cilme:No lejasvācu trump.