trūkties
trūkties trūkstos, trūksties, trūkstas, pag. trūkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
PiemēriTrūkties no krēsla.
- Trūkties no krēsla.
- Atjēdzies, ka kavēju, trūkos augšā un metos pa durvīm ārā.
- Viņš.. trūkās kā iztraucēts kājās un sāka rosīties.
2.Pēkšņi mosties.
PiemēriTrūkties no nemierīga sapņa.
- Trūkties no nemierīga sapņa.
- Bērns iemiga, bet vairākas reizes trūkās augšā un raudāja.
- Slimnieks nepārtraukti trūkstas no saraustītā miega.
3.Izjust bailes, parasti pēkšņi.
PiemēriPēc nedarba bērni pamatīgi trūkās no vecākiem.
- Pēc nedarba bērni pamatīgi trūkās no vecākiem.
- No garām braucošās mašīnas zirgs pēkšņi trūkstas.
Stabili vārdu savienojumiDabūt trūkties.
- Dabūt trūkties idioma — izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.