trūkt1
trūkt 3. pers. trūkst, pag. trūka darbības vārds; intransitīvs
Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
PiemēriDiegs metās mezglos un trūka.
- Diegs metās mezglos un trūka.
- Vijoles stīga trūkst pušu.
- Šaurajai blūzei trūkst pogas.
- pārnestā nozīmē Domu pavediens trūkst.
Stabili vārdu savienojumiVisi striķi trūkst.
- Visi striķi trūkst idioma — saka, ja nonāk bezizejas situācijā.