trūkt2
trūkt trūkstu, trūksti, trūkst, pag. trūka intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
PiemēriTrūkst naudas, iztikas līdzekļu.
Stabili vārdu savienojumiTrūkst gaisa.
1.1.Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
PiemēriSieviņai trūkst dažu zobu.
1.2.Nepiemist.
PiemēriBērnam trūkst pacietības.
1.3.Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
PiemēriSkolēnam trūkst koncentrēšanās spēju.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
PiemēriPilnam kopoto rakstu krājumam trūkst divu grāmatu.
2.1.Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
PiemēriDurvīm trūkst roktura.
3.Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
PiemēriBērniem ļoti trūkst mātes.
4.Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
PiemēriSapulcē trūka vairāku darbinieku.
Stabili vārdu savienojumiDaudz netrūka. Netrūkst ne putna piena. Tas tik (vēl) trūkst. Tas tikai (vēl) trūkst.