trumpis
trumpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
PiemēriTrumpja dūzis.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Tas, kas rada priekšrocības, iespējas, ir izdevīgs.
PiemēriProdukcijas galvenais trumpis ir augstā kvalitāte.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi. Likt trumpi galdā. Sviest trumpi galdā.
Cilme:No lejasvācu trump.