virināt
virināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
PiemēriVirināt istabas durvis.
- Virināt istabas durvis.
- Ik pa brīdim virināt logus.
- Redzams, ka vārti nav virināti gadiem.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
PiemēriSlimnieks tikai virināja muti.
- Slimnieks tikai virināja muti.
- Bērns pēc pamošanās sāk virināt ačeles un rosīties.
Stabili vārdu savienojumiVirināt kādas durvis. Virināt muti.
- Virināt kādas durvis idioma — bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- Virināt muti sarunvaloda — lieki, nevajadzīgi runāt.