nokaut
nokaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kaujot nonāvēt (dzīvnieku).
PiemēriNokaut cūku, aitu.
2.Nonāvēt, noslepkavot.
PiemēriNokaut ienaidnieku.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
PiemēriNokaut vēlmi kļūt par mākslinieku.