iedot
iedot [ìeduôt], [ìeduõt] -dodu, -dod, -dod, pag. -devu darbības vārds; transitīvs
1.Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
PiemēriIedot atslēgu.
Stabili vārdu savienojumiIedot roku.
1.1.Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
PiemēriIedot radinieku adresi.
2.Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
PiemēriIedot dēlam savu mašīnu.
2.1.Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
PiemēriIedot brīvu dienu.
3.Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēriiedot prieku.
Stabili vārdu savienojumiIedot bērnam krūti. Iedot kurvi. Iedot kurvīti. Iedot pūrā līdz(i). Iedot vilka pasi.