šūt
šūt šuju, šuj, šuj, pag. šuvu darbības vārds; transitīvs
šuvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
PiemēriŠūt vīli.
1.1.Šādā veidā lāpīt (ko).
PiemēriJāšuj saplīsušās zeķes.
2.Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
PiemēriŠūt brūci.
3.Savienot kopā (kādas detaļas, priekšmetus).
PiemēriMalkas šķūnīša dēļi ir jāšuj ar atstarpi.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) baltiem diegiem šūts.