Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šuve
šuve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
PiemēriApdares šuve.
  • Apdares šuve.
  • Paraujot aiz diega gala, šuve atirst momentā.
2.Savienojuma josla.
PiemēriPaneļu šuve.
  • Paneļu šuve.
  • Griestu šuve.
  • Izpūtējs sācis rūsēt metinājuma šuvju vietās.
2.1.Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
PiemēriAsinsvadu šuves.
  • Asinsvadu šuves.
  • Izņemt diegus no šuves.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)likt šuves.
2.2.Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).