virkne
virkne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
PiemēriGājēju, braucēju virkne.
1.1.Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
PiemēriSkaitļu virkne.
Stabili vārdu savienojumiVirknes slēgums.
1.2.Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
PiemēriNotikumu virkne.
2.Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
PiemēriMirdzošu spuldzīšu virkne rotāja egli.
3.pārnestā nozīmē Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriVirkne pasākumu notiks brīvdienās.