kur
kur apstākļa vārds
1.Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
PiemēriKur jūs bijāt?
1.2.Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
PiemēriKur tu tik vēlu atnāci?
2.Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
PiemēriSkatīties, vai nav kur brīvas sēdvietas.
Stabili vārdu savienojumiKaut kur.
3.konstrukcijā: izsaukuma teikums Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
PiemēriKur tas dzirdēts!
Stabili vārdu savienojumiKur nu! Kur tad.
3.1.Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
PiemēriKur tu tik skaista!
4.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
PiemēriApmeklēt memoriālo dzīvokli, kur rakstnieks strādājis.
5.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
PiemēriĀrstam ir jānoskaidro, kur slimniekam sāp.
Stabili vārdu savienojumiDiezin kur. Diezin kur (kāda) kauliņi balē. Diezin kur (kāda) kauliņi balinās.