Paplašinātā meklēšana
Meklējam kur.
Atrasts vārdos (200):
- kur:1
- ekur:1
- kurp:1
- kurš:1
- kurt:1
- kurdi:1
- kurls:1
- kurss:1
- kurši:1
- kurts:1
- nekur:1
- akurāt:1
- apkure:1
- cukurs:1
- čokurs:1
- čukurs:1
- enkurs:1
- iekurs:1
- iekurt:1
- jebkur:1
- kurāre:1
- kurmis:1
- kurnēt:1
- kurpes:1
- kursēt:1
- kurtēt:1
- kurvis:1
- ķikurs:1
- nekurp:1
- pakurt:1
- sakura:1
- sakurt:1
- aizkurs:1
- aizkurt:1
- akurāts:1
- bunkurs:1
- čiekurs:1
- dūkuris:1
- gjokuro:1
- jebkurš:1
- junkurs:1
- kuranti:1
- kurgāns:1
- kuriene:1
- kurināt:1
- kuriozs:1
- kuriozs:2
- kurjers:1
- kurkuma:1
- kurpīte:1
- kursīvs:1
- kursīvs:2
- kursors:1
- kurtāža:1
- kurties:1
- kurtuve:1
- pakurls:1
- rakurss:1
- apskurbt:1
- atskurbt:1
- cukuriņš:1
- cukurots:1
- daudzkur:1
- diskurss:1
- ekskurss:1
- gunskurs:1
- ieskurbt:1
- izkurtis:1
- kokurbis:1
- konkurēt:1
- konkurss:1
- kukurūza:1
- kurators:1
- kurbulēt:1
- kurbulis:1
- kurēties:1
- kurkstēt:1
- kurkšķēt:1
- kurkulis:1
- kurlmēms:1
- kurpretī:1
- kursants:1
- kursisks:1
- kursisms:1
- kursivēt:1
- kurvītis:1
- mankurts:1
- noskurbt:1
- pakurnēt:1
- puskurls:1
- sakurtēt:1
- apcukurot:1
- apkurināt:1
- čiekurots:1
- čokurains:1
- iecukurot:1
- iekurināt:1
- iekurties:1
- izkurināt:1
- izkurties:1
- karakurts:1
- klunkurēt:1
- klunkurot:1
- kukurznis:1
- kurkulēns:1
- kurpnieks:1
- kurtizāne:1
- nekuriene:1
- noenkurot:1
- nokurināt:1
- pakurināt:1
- prokurors:1
- rekurents:1
- sacukurot:1
- sačokurot:1
- sakurināt:1
- aizkurināt:1
- cukurbiete:1
- cukurgalva:1
- cukurūdens:1
- cukurzirņi:1
- čiekurains:1
- čokuroties:1
- ekskursija:1
- enkurnieks:1
- iekurēties:1
- izkonkurēt:1
- izkurēties:1
- izkurtējis:1
- klunkuriem:1
- konkurence:1
- konkurents:1
- krūškurvis:1
- kurināmais:1
- kurinātājs:1
- kursenieki:1
- kursogrāfs:1
- kurvimetrs:1
- kurvjzieži:1
- nokurkstēt:1
- noskurināt:1
- pakurkstēt:1
- pamatkurss:1
- pārcukurot:1
- pārkurināt:1
- paskurināt:1
- piekurināt:1
- rītakurpes:1
- apskurbināt:1
- atskurbināt:1
- atskurbtuve:1
- bakurētains:1
- baletkurpes:1
- cukurgrauds:1
- cukurniedre:1
- cukurtrauks:1
- cukurvielas:1
- čiekurveida:1
- ekskursants:1
- iesalcukurs:1
- izklunkurot:1
- izlūkurbums:1
- konkursants:1
- kukuruzņiks:1
- kukuržņains:1
- kurjerpasts:1
- kurortologs:1
- kurzemnieki:1
- mankurtisms:1
- noklunkurēt:1
- papīrkurvis:1
- prokurators:1
- prokuratūra:1
- pūdercukurs:1
- aizklunkurot:1
- cekuldūkuris:1
- cukurfabrika:1
- cukurslimība:1
- fotokonkurss:1
- iecukuroties:1
- nagliņkurpes:1
- narkokurjers:1
- noenkuroties:1
- sacukuroties:1
- sačokuroties:1
- centrālapkure:1
- cukurgailītis:1
- dzegužkurpīte:1
- iekurkstēties:1
- konkurētspēja:1
- kurortoloģija:1
- noskurināties:1
- obskurantisms:1
- pārcukuroties:1
- pirmkursnieks:1
- radiokonkurss:1
- cukurslimnieks:1
- konkurētspējīgs:1
- ģenerālprokurors:1
- manteļskurstenis:1
Atrasts etimoloģijās (106):
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No krievu кукурузник (кукуруза 'kukurūza'). (šķirklī kukuruzņiks)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No vācu akkurat, kam pamatā latīņu accuratus. (šķirklī akurāts)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No franču fixer, kuram pamatā ir latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksēt)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- No ķīniešu vietvārda (kur šo iezi sāka iegūt). (šķirklī kaolīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No vācu Konkurs, kam pamatā latīņu concursus. (šķirklī konkurss)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No angļu curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- No arābu madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču raccourci 'saīsināts, arī rakurss'. (šķirklī rakurss)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No franču saccharose, kam pamatā latīņu saccharum 'cukurs'. (šķirklī saharoze)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No grieķu sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No latīņu (al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No grieķu sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (9):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
Atrasts vārdu savienojumos (116):
- (ir) kur (savu) galvu nolikt
- (kurā) katrā laikā
- adatai nav kur nokrist
- akciju kurss
- alfa kurss
- apkures sezona
- ārpus konkurences
- augļu cukurs
- bankas kurss
- biešu cukurs
- būt lietas kursā
- cukura diabēts
- cukurniedru ģints
- cukurslimības koma
- dabūt kurvīti
- diezin kur
- diezin kur (kāda) kauliņi balē
- diezin kur (kāda) kauliņi balinās
- diezin kur (kāda) kauliņi balo
- diplomātiskais kurjers
- dūkuru dzimta
- dzegužkurpīšu ģints
- eksogēnā konkurence
- endogēnā konkurence
- fosilais kurināmais
- graudu cukurs
- iedot kurvi
- iedot kurvīti
- ierakstīt skurstenī
- iesala cukurs
- izlīdzināt kursu
- izmest enkuru
- izturēt konkursu
- jau kuro reizi
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- kā (nu) kurš
- kā kuro reizi
- kāds (nu) kurš
- kaut kur
- kaut kuriene
- kaut kurp
- krūšu kurvis
- kur (nu) kurais
- kur (nu) paliks
- kur (tad, vēl) citur
- kur (vien) kāju sper
- kur bijis, (kur) nebijis
- kur bijis, kur ne
- kur deguns rāda
- kur gadījies, kur ne
- kur ir, tur rodas
- kur kājas nes
- kur nebūt
- kur nu (vēl)
- kur pagadās
- kur piens un medus tek
- kur tad
- kur tas laiks
- kur tas suns aprakts
- kur vien kāju sper
- kurā katrā laikā
- kurmja rakums
- kurmju dzimta
- kurpe spiež
- kurpīšu ģints
- kurš katrs
- kurš kuru
- kursa darbs
- kursiskās izloksnes
- kuršu ķoniņš
- kuru katru acumirkli
- kuru katru brīdi
- kuru katru brīdi (arī acumirkli, dienu u. tml.)
- kuru katru mirkli
- lai būtu, kur būdams
- lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.)
- naglu kurpes
- nav kur (savu) galvu nolikt
- nav kur apgriezties
- nav kur kāju (pa)spert
- nav kur kāju likt
- nav kur kāju nolikt
- nav kur kāju spert
- nav kur naudu grūst
- nav kur soli (no)likt
- nav kur soli (pa)spert
- nav laiku kur likt
- nav nekur (vairs) liekams
- nekur nepaliks
- nevar zināt, kuros kapos glabās
- nez kur
- nez kurš
- nez no kurienes
- nezin kur
- nezin kurš
- nezin no kurienes
- nezināt, kur acis likt
- nezināt, kur likties
- no kuras puses vējš pūš
- no kurienes vējš pūš
- noenkuroties mierīgos ūdeņos
- nospraust kursu
- pacelt enkuru
- peldošs valūtas kurss
- piena cukurs
- platformas kurpes
- reti kur
- rīta kurpes
- sakurināt pirti
- sakurt pirti
- tenisa kurpes
- valūtas kurss
- vēders kurkst
- vēders raujas čokurā
- vīnogu cukurs
- zāģēt zaru, uz kura pats sēž
Atrasts skaidrojumos (200):
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- noiet Aiziet (uz kurieni).
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- greihaunds Angļu kurts, angļu vējasuns.
- oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
- kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
- nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
- kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
- trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- siltums Apkure.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- sasēdēt Apsēsties (kur).
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
- burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- piecilpot ..kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kutēt ..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
- noskurināties "Brr," viņa noskurinājās.
- sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- lielums "Ko vēlaties?" – "kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
- palīgā "kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
- uzbrēkt "kur dauzījies?" uzbrēca māte.
- pūrs "kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- noraizēties "kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- noskaldīt "Nekur neiešu," dēls noskaldīja.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- u "U-ū, Jāni! kur tu esi?"
- ū "Ū, kur skaisti!"
- uhū "Uhū!" viņš iesaucas. "kur tu paliki?"
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
- izmērs 43. izmēra kurpes.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- sacukuroties Ābolus sagriež, apber ar cukuru un ļauj sacukuroties.
- iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
- receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- kurts Afgāņu kurts.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- noskurināt Aita noskurina asti.
- dēties Aiz kauna nezināt, kur dēties.
- līkāt Aiz ugunskura līkā mežinieki un šņakstina cirvjus. Apdarina baļķi.
- aizbraukt Aizbraukt ekskursijā.
- kur Aizbraukt kur atpūsties.
- aizdārdināt Aizdārdināt ar motociklu līdz cukurbiešu laukam.
- aizkurināt Aizkurināt krāsni.
- aizkurt Aizkurt kamīnu.
- aizkurt Aizkurt uguni.
- aizlidināt Aizlidināt pa gaisu kurpi.
- izdzīve Aizmirsties skurbulīgā izdzīvē.
- kurpnieks Aiznest zābakus kurpniekam.
- aizsaitēt Aizsaitēt kurpes.
- aizsiet Aizsiet kurpju saites.
- aizsprādzēt Aizsprādzēt kurpju sprādzes.
- aizstāt Aizstāt cukuru ar sorbītu.
- kurjerpasts Aizsūtīt dokumentus ar kurjerpastu.
- aizsviest Aizsviest novalkātās kurpes.
- šņore Aizšņorēt kurpju šņores.
- aizvadīt Aizvadīt kursantus patstāvīgā darbā.
- aizvelties Aizveļas sauss čiekurs.
- skat Ak, neprasi, nav maizītes, Skat, skat, kur laukā zvaigznītes!
- diskurss Akadēmiskais diskurss.
- kritums Akciju kursa kritums.
- kurss Akciju kursa kritums.
- supermenis Aktieris filmā ir gluži vai supermenis, kurš spēj visu.
- organisks Aktieris ir organisks jebkurā tēlā.
- kursants Aktiermākslas kursu kursanti.
- augkopis Aktīvākais augkopis kurzemē.
- sievietība Aktrise tēlo valdnieci, kuras sievietība laužas ārā no karaliskā iežogojuma.
- akurāt Akurāt laikā.
- akurāt Akurāt šodien.
- akurāts Akurāts apģērbs.
- akurāts Akurāts cilvēks.
- akurāts Akurāts darbs.
- punktuāls Akurāts un punktuāls ārsts.
- apskurbināt Alkohola apskurbināts prāts.
- skurbums Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
- alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
- ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
- rakurss Analizēt romānu jaunā rakursā.
- anatomija Anatomijas kurss.
- kurss Angļu valodas kursi.
- kurss Antibiotiku lietošanas kurss.
- antroponīms Antroponīmi ir viens no īpašvārdu slāņiem, par kuru vienmēr ir bijusi plaša interese.
- ap Ap to vietu, kur agrāk auga krūmājs, kuploja labības lauks.
- ēnoties Ap ugunskuru ēnojās kareivju silueti.
- diploms Apbalvot konkursa uzvarētājus ar diplomiem.
- apcukurot Apcukurot zemenes.
- apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
- apdedzināties Apdedzināties ugunskurā.
- kurtāža Apdrošināšanas kurtāža.
- karastāvoklis Apgabali, kuros ir karastāvoklis.
- iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
- virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
- prokurors Apgabaltiesas prokurors.
- ar Apgādāt pilsētu ar kurināmo.
- pamatkurss Apgūt drošas braukšanas pamatkursu.
- mājmācība Apgūt pamatskolas kursu mājmācībā.
- kurss Apgūt vidusskolas kursu neklātienē.
- virtulis Apkaisīt virtuļus ar pūdercukuru.
- pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- montieris Apkures iekārtu montieris.
- režīms Apkures ieslēgšana ekonomiskajā režīmā.
- deglis Apkures katla deglis.
- siltummainis Apkures katla siltummainis kalpo aizsardzībai pret katla pārkaršanu.
- termoregulācija Apkures katla termoregulācijas ierīces.
- termoregulators Apkures katla termoregulators.
- apkure Apkures katls.
- sildierīce Apkures sildierīces.
- sistēma Apkures sistēma.
- pārraudzība Apkures sistēmas pārraudzība.
- vadīt Apkures sistēmu vada automātika.
- adapters Apkures, dzesēšanas adapters.
- siltumnīca Apkurināma siltumnīca.
- apkurināt Apkurināma vasarnīca.
- apkurināt Apkurināt dzīvokli, māju.
- aplūkoties Aplūkoties, kur nolikt smago somu.
- kurss Apmeklēt deju kursus.
- brīvklausītājs Apmeklēt lekciju kursu kā brīvklausītājam.
- kur Apmeklēt memoriālo dzīvokli, kur rakstnieks strādājis.
- apmeklēt Apmeklēt šūšanas kursus.
- trīsmēnešu Apmeklēt trīsmēnešu valodas kursus.
- apmelot Apmelot kaimiņus, savus konkurentus.
- apprecēties Apprecēties pēc studiju beigšanas ar savu kursa biedru.
- apriet Apriet savus konkurentus.
- apsildīties Apsildīties pie ugunskura, pie krāsns.
- atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
- apskatīties Apskatīties, kur pazudis gredzens.
- apskurbināt Apskurbinoši smaržoja naktsvijoles.
- apskurbt Apskurbt no laimes, no mīlestības.
- apsvilināt Apsvilināt pie ugunskura bikses.
- apvalkāt Apvalkātas kurpes.
- apvārdot Apvārdot cukuru.
- apvest Apvest ekskursantus apkārt pilij.
- apvilkt Apvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
- skurbināt Apziņa par drīzo tikšanos viņu skurbināja.
- apžēloties Apžēlojies, kur lai ņemu to naudu, ko atdot!
- sastrādāties Ar cilvēku, kurš vairās uzņemties atbildību, ir grūti sastrādāties.
- pārbagāts Ar cukuru un baltmaizi pārbagāts uzturs.
- dozators Ar dozatoru piebērt tējai cukuru.
- saberzt Ar jaunām kurpēm saberzt kājas.
- kurāre Ar kurāri apziesti bultu gali.
- ellesmašīna Ar kurpēs paslēptu ellesmašīnu uzspridzināt lidmašīnu.
- personificēt Ar kuru tēlu vari sevi personificēt?
- kurtuve Ar lāpstu mest kurtuvē ogles.
- pūdercukurs Ar pūdercukuru apkaisītas smalkmaizītes.
- sasprādzēt Ar siksniņu sasprādzējamas kurpes.
- reindžers Arī Latvijā ir kareivji, kas izgājuši izdzīvošanas kursu reindžeru skolā Amerikā.
- piedauzīties Arī ticīgs cilvēks var būt ļoti miesisks, pie kura rīcības viegli piedauzīties neticīgajam.
- kurss Ārpolitikas kurss.
- pamatkurss Ārpolitikas pamatkurss.
- kur Ārstam ir jānoskaidro, kur slimniekam sāp.
- vitāls Ārstējot pirmā tipa cukura diabēta pacientus, insulīns ir vitāli nepieciešams.
- stublājs Ārstniecības kumelīte ir viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju.
- ārzemnieks Ārzemnieku ekskursija.
- astronomija Astronomijas kurss.
- atbaidīt Atbaidīt kurmjus no dārza.
- prokurors Atbildēt uz prokurora jautājumiem.
- radiokonkurss Atbildēt uz radiokonkursa jautājumiem.
- nopirkties Atbildība jāuzņemas arī tiem, kuri ļāvās nopirkties.
- indeve Atbrīvot no jebkuras indeves.
- piepildījums Atcelti reizi, kuros bijis mazāks piepildījums.
- atdalīties Atdalīties no citiem ekskursantiem.
- atgaisot Atgaisot centrālās apkures radiatorus.
- kurp Atkal Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
- sadabūt Atkal sadabūt kopā visu mūsu kursu.
- atklāts Atklāts konkurss.
- atlapot Atlapot cukurbietes.
- atlicināt Atlicināt naudu jaunām kurpēm.
- atainoties Atmiņā atainojas ekskursijā redzētais.
- atpalikt Atpalikt no pārējiem ekskursantiem.
- atplēst Atplēst kurpei zoli.
- atplēst Atplēst tāss gabalu iekuram.
- uzsprēgāt Atpūtas vietā uzsprēgāja ugunskurs.
kur citās vārdnīcās:
LLVV
MEV