Paplašinātā meklēšana

Meklējam kur.

Atrasts vārdos (226):

Atrasts vārdu savienojumos (46):

Atrasts skaidrojumos (9241):

sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
noiet Aiziet (uz kurieni).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
greihaunds Angļu kurts, angļu vējasuns.
oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
siltums Apkure.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
sasēdēt Apsēsties (kur).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
flebologs Ārsts, kurš specializējas vēnu ārstēšanā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atskanēt Atbalsoties (kur).
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
sēdēt Atrasties (kur), būt (kur).
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
mājot Atrasties, darboties (kur).
mitināties Atrasties, darboties (kur).
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
iesprukt Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
eļļas augi augi, kurus izmanto eļļas ieguvei.
vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
ieaugt Augot ieviesties, ievirzīties (kur).
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
safrāna krokuss augs, no kura drīksnām iegūst safrānu.
mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona; galvenais prokurors.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā); ieberzēt.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
aizbirt Birstot nokļūt (kur, aiz kā).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot saskriet (kur).
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
radioboja Boja, kuras raidītājs raida radiosignālus.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
iebrukt Brūkot iegāzties (kur iekšā); brūkot sagāzties, izjukt.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
esība Būšana (kur).
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
darboties Būt par biedru, darbinieku (kur).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
rakstītnepratējs Cilvēks, kurš neprot rakstīt (1).
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
tinējs Cilvēks, kurš tin.
vagars Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
viņš Cilvēks, par kuru runā.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
smeceris Cūkas šņukurs.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
kompots Cukura sīrupā konservēti augļi, ogas.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
defekācija Cukurbiešu jēlsulas attīrīšana.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
biete Cukurbiete.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
čiekurots Čiekurains.
červelēties Čokuroties.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
puskurls Daļēji kurls.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso.
virpotava Darbnīca, cehs, kur virpo.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
kārstuve Darbnīca, cehs, kurā kārš.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
rosīties Darboties, rīkoties (kur).
rīkoties Darboties, rosīties (kur).
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
sakņudārzs Dārzs, kur audzē sakņaugus.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
kurpīte Dem. --> kurpe.
kurvītis Dem. --> kurvis.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
serdenis Detaļa, uz kuras ko uztin.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
izkustēties Doties uz kurieni.
nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
purināties Drebināties, skurināties.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
iedzīt Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
iegremdēt Dziļi ievirzīt (kur).
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
dzemde Dzimumorgāns, kurā attīstās apaugļotā olšūna.
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
ragnesis Dzīvnieks, kuram ir ragi.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
ciedru rieksti ēdamas ciedru čiekuru sēklas (dažām sugām).
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
katlumāja Ēka vai atsevišķa telpa, kur atrodas tvaika katli (katls).
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
automazgātava Ēka, kurā tiek sniegti šie pakalpojumi.
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
enkurs Elektriskās mašīnas daļa, kurā atrodas darba tinums.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
dedzīgs Emocionāls, temperamentīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
krājkases grāmatiņa finanšu dokuments – grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
īsais gads gads, kurā ir 365 dienas.
garais gads gads, kurā ir 366 dienas.
dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
signālgaisma Gaisma, ar kuru raida signālus (1).
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
izlūkgājiens Gājiens, kurā (ko) izlūko, izpēta.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
egļu gārša gārša, kur pārsvarā aug egles.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
rubīna gredzens gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
apsildāmā grīda grīda, kurā ierīkoti sildelementi.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
nakšņot Gulēt pa nakti, pavadīt nakti (kur).
ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
čīzburgers Hamburgers, kura pildījumā ir siera šķēle.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
dzimumhormoni Hormoni, kurus izdala dzimumdziedzeri.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ienākt Iebraukt (kur iekšā).
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
ieslīgt Iegrimt (kur iekšā).
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
pārkāpt pāri slieksnim ieiet, ienākt (kur).
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
saiet Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
iežauties Iekrist (kur iekšā).
ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žultspūslis Iekšējais orgāns, kurā uzkrājas žults.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
iekurties Iekurēties.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkurs Iekurs.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkurt Iekurt.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
saplūst Ieplūst un palikt (kur).
ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
norakt Ierakt, aprakt (ko kur).
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
adāmmašīna Ierīce, mašīna, ar kuru ada.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
dalība Iesaistīšanās (piem., kādā pasākumā); piedalīšanās (kur).
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
jaukties Iesaistīties (kur).
iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
iekurēties Iesākt kurēties.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un apklust.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
iesala cukurs iesalcukurs; maltoze.
sakaisīt Iesēt (kur iekšā).
sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
ietiekties Iesniegties, iestiepties (kur iekšā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
iegulties Iestāties, kļūt manāmam (kur).
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
noiet Iet un pabeigt iet (pa kurieni).
maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
koncentrēt Ietvert lielā daudzumā (kur).
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā).
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
iekārt Ievietot (kur iekšā) un pakārt.
ietilpināt Ievietot (kur iekšā); panākt, ka ievietojas.
ielikt Ievietot (kur iekšā).
ierūmēt Ievietot (kur iekšā).
iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
ievākt Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā).
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
iegult Ilgstoši atrasties (kur).
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
vizieris Instruments vai ierīce, ar kuru vizē [2].
griezējinstruments Instruments, ar kuru griež [2] (1), gravē; mašīnas detaļa griešanai.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
stāv rakstīts ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
nokurkstēt Īsu brīdi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
iedēt Izdēt (kur iekšā).
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
izkurties Izkurēties.
izkurtis Izkurtējis.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 10–15 gadiem.
īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 3–5 gadiem.
buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
izlidināt Izraidīt, padzīt (no kurienes).
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
iebildums Izteikums, ar kuru iebilst.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
iznest Izzagt (nesot ārā no kurienes).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
(kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
katrā laikā jebkurā laikā.
kurā katrā laikā Jebkurā laikā.
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
saule Jebkura zvaigzne kosmosā.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
kurš katrs jebkurš, vienalga, kurš.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
dvēselisks Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
apavi Kāju ietērps (piem., kurpes, zābaki).
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
olvads Kanāls sievišķajos dzimumorgānos, pa kuru olšūnas izkļūst no olnīcas.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
strēlnieks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
spoguļkarpa Karpa, kurai raksturīga lielu, spožu zvīņu rinda sānos.
izkārpīties Kārpoties, ķepurojoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
tvīksme Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklejot Klejojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklibot Klibojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieklibot Klibojot ienākt, ieiet (kur iekšā).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
sačokuroties Kļūt čokurainam.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
atspiesties Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu, uz kuras ilgstoši atbalstās).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
uzzelt Kļūt tādam, kur augi labi saauguši, sazaļojuši.
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt.
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
noziedēt Kļūt tādam, kurā beidz ziedēt augi.
uzburbuļot Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
piesmakt Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
nogurt Kļūt tādam, kurā izpaužas nogurums, pārpūle.
saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
piesvīst Kļūt tādam, kurā jūtama sviedru smaka.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu daudzums.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
birka Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
bišu koks koks, kurā ir bišu dore.
sīkkoks Koks, kura šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem.
lietaskoks Koks, no kura var iegūt šādus kokmateriālus.
upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī vai augļu sulā.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
Antarktīda Kontinents, kurā atrodas Dienvidpols.
norēķinu konts konts bankā, no kura var veikt dažādus maksājumus.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
jauktais koris koris, kurā ir vīriešu un sieviešu balsu grupas.
magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
eļļas krāsas krāsas, kurās par saistvielu izmantota eļļa.
kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
MAZ Kravas automašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
nākt lejā krist (no kurienes).
nākt zemē krist (no kurienes).
kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizkrist Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
ogulājs Krūms vai puskrūms, kura augļi ir ogas; šo augu audze.
krūms Krūmu audze, krūmu puduris, vieta, kur aug krūmi; krūmājs.
torakss Krūškurvis.
krūšu kurvis krūšu dobuma skelets; krūškurvis.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
baks Kuģa telpa, kur dzīvo jūrnieki; kuģa augšējā klāja priekšgals.
stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
pičpauna Kukuragas.
aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
tehniskās kultūras kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
misis Kundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
misters Kungs (zemēs, kur runā angļu valodā).
senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
galva vai acs kur pagadās (sist).
izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt; sakurināt.
platformenes Kurpes ar ļoti biezu zoli; platformas kurpes.
platformas kurpes kurpes ar ļoti biezu zoli.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
jautrs Kustīgs, draiskulīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
krūšu dobums ķermeņa dobums, ko norobežo krūškurvis.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
kumeļmāte Ķēve, kurai ir kumeļš.
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
darbalaiks Laika posms, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
petrolejas lampa lampa, kurā par degvielu izmanto petroleju.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
sēklas lauks lauks, kurā augus audzē sēklas iegūšanai.
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
atvilkties Lēni, ar grūtībām atkļūt, atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
taisns leņķis leņķis, kura lielums ir 90 grādi.
šaurs leņķis leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
salidināt Lidinot ievirzīt (kur).
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem.
mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kurā kas norisinās.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
sārts Liels ugunskurs.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
palīst Lienot, rāpojot pavirzīties (kurp).
džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
guldināt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
guldīt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir sārmu metālu silikāti.
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā).
izlīt Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
režģoti logi logi, kuriem priekšā ir režģis.
aktīvais logs logs, ar kuru pašreiz strādā.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
titulloma Lugas galvenā varoņa loma, kura vārds saskan ar lugas nosaukumu.
aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
ielūzt Lūstot (ledum), iegrimt (kur iekšā).
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
miljardieris Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljardiem.
miljonārs Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljoniem.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spoguļains Ļoti gluds, līdzens; tāds, kurā (kas) var atspoguļoties.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
cukurots Ļoti salds; bagātīgi pārkaisīts ar cukuru vai piesūcināts ar cukura sīrupu.
ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
pērkondimdošs Ļoti skaļš, dobjš; tāds, kura skanējums atgādina pērkona dārdus.
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
pūdercukurs Ļoti smalki samalts cukurs.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
ciems Māja, vieta, kur ciemojas; ciemošanās.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
tēva mājas mājas, kurās dzīvo vai ir dzīvojis tēvs; dzimtās mājas.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi.
produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
dubultportrets Mākslas darbs, kurā attēloti divu cilvēku portreti.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
velomaršruts Maršruts, pa kuru brauc ar velosipēdu.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
signālmasts Masts, pie kura stiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
nulles matrica matrica, kuras visi elementi ir nulles.
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
klasiskā mehānika mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
melns Melnstrādnieks; arī kurinātājs.
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
terijaki Mērce, ko gatavo no sojas mērces, rīsu vīna un cukura.
tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
smagie metāli metāli (piem., varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
flegmatisks Mierīgs, gauss [1], līdzsvarots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
karaliste Monarhistiska valsts, kurā valda karalis.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
mēslu muša muša, kuras kāpuri attīstās mēslos, gaļā u. tml.
stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
sitaminstruments Mūzikas instruments, kuram skaņa rodas pašā instrumentā, ja uz to iedarbojas mehāniski.
manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
tējaskrūms Mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (2).
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
nagliņkurpes Naglu kurpes, naglenes.
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
nav kur (savu) galvu nolikt nav kur apmesties, palikt.
nezin kur nav zināms, kur.
nez kur nav zināms, kur.
diezin kur nav zināms, kur.
nezin kurš nav zināms, kurš.
nez kurš nav zināms, kurš.
nezin no kurienes nav zināms, no kurienes.
nez no kurienes nav zināms, no kurienes.
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
radionavigācija Navigācijas sistēma, kurā izmanto radiosignālus.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
nekur Ne uz kurieni.
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
vilku sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
necelt (ne savu) kāju neiet (kur, pie kā).
nespert (ne) soli neiet, nenākt (kur).
nespert (ne) soļa neiet, nenākt (kur).
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
haotisks Nekārtīgs, juceklīgs; tāds, kurā trūkst sistēmas.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietā.
dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
ķieģeļnīca Neliels uzņēmums, kurā ražo ķieģeļus.
zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenovīdīgs Nenovēlīgs, skaudīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
prasts Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
ar aizmiegtām acīm neskatoties, jebkuros apstākļos.
atnest Nesot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
nonest Nesot nogādāt (kur lejā, prom u. tml.).
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
iesprukt Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
izvazāt Nevīžīgi izmētāt, atstāt, kur pagadās.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
izmest enkuru noenkurot (kuģi, jahtu); noenkuroties (par kuģi, jahtu).
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
proporcionāli nogriežņi nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām u. tml.
nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.).
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
nokļūt Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
ieplūst Nonākt (kur) – piem., par naudu, ienākumiem.
ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
nolāsot Nopilēt (kur, uz kā).
rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
pie Norāda uz stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
aizkomandēt Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
noslēgts Norobežots, savrups; tāds, kurā izpaužas norobežošanās no citiem.
cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iestāties Nostāties (kur, starp ko).
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nosviest pa roku galam nosviest kur pagadās.
kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
bīskapija Novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
ievietot Novietot (kur iekšā).
satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
nomīnēt Novietot (kur) mīnas.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
nomesties Novietoties (kur).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
nostāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
nogulties Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes).
grābt Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
tīra oktāva oktāva, kurā ietilpst seši toņi (do – do).
cieta ola ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
gaisa pelde organisma norūdīšanas procedūra, kurā atkailinātu ķermeni pakļauj gaisa iedarbībai.
vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
perons Paaugstinājums līdzās sliedēm, pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas mākslinieki.
ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāvessodu.
pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
pakrēslis Paēna; vieta, kur ir paēna.
robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
divjūgs Pajūgs, ekipāža, kurā iejūgti divi zirgi.
četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi.
trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi; trīs zirgi, kas iejūgti vienā pajūgā.
vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
slīgt Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
ēdamgalds Paliels galds, pie kura ēd.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
ieausties Pamazām izveidoties (kur).
parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
izvilināt Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atskurbināt Panākt, būt par cēloni, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
izkustināt Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
sabāzt Panākt, ka (kas) lielākā daudzumā saiet, satilpst (kur).
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
sakurināt Panākt, ka (kas) sāk kurēties, kuras.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
iegāzt Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
apskurbināt Panākt, ka apskurbst.
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, plīts u. tml.); iekurināt.
iekurt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurt.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
četrrinde Pants, dzejolis, kurā ir četras rindas.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
sešrinde Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
konverters Papildu lēca (fotoaparātam), ar kuru var mainīt fokusa attālumu.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
tīrā papuve papuve, kurā kultūraugus neaudzē visu gadu.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
skaņu mija parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
izkāpt Parādīties (no kurienes).
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar vīna ražošanu.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) – par parādībām dabā.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
skate Pasākums, kurā (ko) publiski demonstrē un novērtē.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
spiets Pasākums, kurā piedalās liels cilvēku kopums.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
ieslēpt Paslēpt (kur iekšā).
ieslēpties Paslēpties (kur iekšā).
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
fibroze Patoloģisks process, kura gaitā kādā orgānā attīstās saistaudi.
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
pavakarēt Pavadīt vakaru (kur).
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
ievadīt Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
atsaukums Paziņojums, ar kuru atsauc, atceļ (kādu, ko).
pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
pacirsties Pēkšņi, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
adresāts Persona, iestāde, kurai adresēts sūtījums; saņēmējs.
pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
patronese Persona, kurai ir baznīcas patronāta tiesības.
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
sodāms Persona, kuru soda.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda, slavas, atzinības.
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
korekts Pieklājīgs, taktisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
tiesībaizsardzības institūcijas piem., policija, advokatūra, prokuratūra, tiesa.
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
ieplakt Pieplokot iekļauties (kur iekšā).
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
iecukurot Piesūcināt ar cukuru vai cukura sīrupu.
iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
sacukuroties Piesūkties ar cukuru (parasti izdalot sulu).
iecukuroties Piesūkties ar cukuru.
likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
puktīgs Pikts; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
rafināde Pilnīgi attīrīts cukurs; attīrīts graudu cukurs.
buršs Pilntiesīgs studentu korporācijas biedrs; vecāko kursu students.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
iepīt Pinot iestiprināt, ievīt (kur iekšā).
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
somu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss; sauna.
krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
panelis Plāksne, kurā iemontētas vadības un kontroles ierīces.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
stepe Plašs bezmežu līdzenums, kurā aug graudzāles un citi lakstaugi.
trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, kur).
piesmelt Plūstot šķidrumam (kur iekšā), piepildīt (ko).
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
siena pļava pļava, kurā gatavo sienu.
iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
slepenpolicija Policija, kuras ierēdņi darbojas slepeni.
kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
kukainis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu.
laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
pirmās nepieciešamības priekšmeti preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
ieliktnis Priekšmets, detaļa, ko ieliek (kur iekšā).
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
ieliktnis Priekšmets, kurā ieliek (ko iekšā).
svečturis Priekšmets, kurā iestiprina sveci vai sveces.
sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
kroņprincis Princis, kuram ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieku; troņmantinieks.
lāzerprinteris Printeris, kurā attēla, teksta iegūšanai izmanto lāzera staru; lāzera printeris.
lāzera printeris printeris, kurā attēla, teksta iegūšanai izmanto lāzera staru; lāzerprinteris.
izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
apkure Process --> apkurināt; apkurināšana; apsildīšana.
mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
mācība Process, kurā cilvēks izglītojas; attiecīgās nodarbības.
priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
smilšstrūklošana Process, kurā izmanto smilšu strūklu (kā) virsmu tīrīšanai, slīpēšanai.
absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
sukcesija Process, kurā mainās sugu sastāvs augu sabiedrībā.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
vairošanās Process, kurā organisms rada pēcnācējus.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
gāzes absorbcija process, kurā šķidra vai cieta viela uzsūc gāzi.
globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
valsts apsūdzētājs prokurors.
laukā Prom, ārā (no kurienes).
ārā Prom, laukā (no kurienes).
tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
atskaņotā proza prozas teksts, kurā ievietots daudz atskaņu.
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
normāls Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku psiholoģiju.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
grupēties Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
ziedpumpurs Pumpurs, no kura attīstās zieds.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
leņķa virsotne punkts, no kura iziet leņķa stari.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas krustojas.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
augstais purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
sūnu purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
kūdras purvs purvs, kura kūdra ir rūpnieciski izmantojama.
zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
sapūst Pūšot sadzīt (piem., mākoņus, no kuriem rodas nokrišņi).
iepūst Pūšot, ar gaisa plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
vārnu dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
slapjā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
caurspiedīgā radiācija radioaktīvo staru plūsma, kurai piemīt liela caurspiešanas spēja.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
radu būšana radnieciskas attiecības, no kurām iegūstams kāds labums; attiecības, kas kārtojamas radu starpā.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklējot ko.
kārpīties Rakņāties (kur, piem., strādājot).
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
lodīšu pildspalva rakstāmrīks, kura korpusā iepildīta speciāla pasta.
glītrakstīšana Rakstīšana glītā rokrakstā; mācību priekšmets, kurā attīsta šādu prasmi.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
romānists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta romānus.
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
izrāpot Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
sarāpot Rāpojot savirzīties (kopā, kur).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
čūska Rāpulis ar garu, veltenisku ķermeni un zvīņainu ādu, kuru periodiski nomaina.
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
sarausties Raušoties iekļūt (kur).
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru.
vecmāmiņu recepte recepte, kura saglabājusies no iepriekšējām paaudzēm.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
paņēmiens Reize, kurā veic kādu darbību.
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas.
fluorogrāfija Rentgenoloģiskas izmeklēšanas metode, kurā iegūst kaulu, iekšējo orgānu u. tml. attēlus.
fotomehānika Reprodukciju izgatavošanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
parlamentāra republika republika, kurā parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu.
kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
terorakts Rīcības epizode, kurā izmanto terorisma paņēmienus.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
likt Rīkoties, lai ievietotu, iekārtotu (kādu kur).
atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
makšķere Rīks zivju ķeršanai – kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
paripot Ripojot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
rīta kurpes rītakurpes.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
saritēt Ritot savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
ierīvēt Rīvējot (ar rīvi) ievirzīt (kur iekšā).
mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
rakties Rokot virzīties (kur iekšā, uz priekšu u. tml.).
aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
jestrs Rosīgs, mundrs, možs, enerģisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kustību rotaļa rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
barbarisks Rupjš, brutāls, nekulturāls; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. spēkratus.
ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
fabrika Rūpniecības uzņēmums, kur ražo ar mašīnām.
rūpnīca Rūpniecības uzņēmums, kurā notiek mehāniski ražošanas procesi.
ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
sagrūst Sabāzt (kur iekšā).
sastūķēt Sabāzt (kur).
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
sīkgruntniecība Sabiedrības slānis, kurā ietilpst nelielu lauku zemju īpašnieki.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
izcīnīt Sacensībās, konkursā u. tml. iegūt, sasniegt (ko).
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
pusfināls Sacensības, konkurss u. tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
turnīrs Sacensības, kurās dalībnieki vai komandas cīnās viens ar otru.
rodeo Sacensības, kurās kovboji demonstrē savu prasmi jāšanā ar mustangu, laso mešanā u. tml.
divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
sukāde Sacukurots auglis, augļa miza.
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā).
mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
kokaudzētava Saimniecība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
zvēraudzētava Saimniecība, kurā audzē kažokzvērus.
sēklaudzētava Saimniecība, kurā nodarbojas ar augu sēklu iegūšanu.
komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants; uzņēmējdarbība.
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz taukšūnu.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
solidāra saistība saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu; tāds, kurā izpaužas kosmopolītisms.
pektorāls Saistīts ar krūtīm vai krūšukurvi.
kursīvs Saistīts ar kursīvu [1], tam raksturīgs.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
provokatīvs Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kurā slēpjas provokācija (1).
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
peras kā vista pa pakulām saka par cilvēku, kuram neveicas darbs; arī par neveiklu cilvēku.
klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
bez piecām minūtēm (kas) saka par cilvēku, kurš tūlīt kļūs (par ko).
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
kāju pamesls saka par cilvēku, kuru pazemo, nicina, nievā.
tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
acis met zibeņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
sīksta dzīvība saka par to, kuru grūti nonāvēt, iznīcināt.
ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda liela labklājība.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
(tik) tumšs, ka vai acī duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
tumšs kā akā saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
(tik) tumšs, ka vai acīs duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav varējis kur iekļūt, palicis ārā.
kur bijis, (kur) nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
diezin kur (kāda) kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balē saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
diezin kur (kāda) kauliņi balo saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
valoda raustās saka, par cilvēku, kurš stostās.
iekalst Sakalst (kur iekšā).
sarāpties Sakāpt (kur).
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
vadu sakari sakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
sapūžņot Sākt pūžņot, strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, strutas.
saskurināt Sākt skurināt un īsu brīdi skurināt.
saskurināties Sākt skurināties; īsu brīdi skurināties.
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
atiet Sākties (kur); nogriezties, nozaroties (piem., no lielāka ceļa).
nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
suflē Saldais ēdiens, ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
ielocīt Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
pakluss Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
apspriede Sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā, izlemj.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
kinoprodukcija Saražoto kinofilmu kopums (kur, kādā laikposmā).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
mielasts Sarīkojuma daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana (viesībās).
pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
ieritināties Saritināties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagriezties Saritināties, sačokuroties.
iesalt Sasalt (kur iekšā).
aizsalt Sasalt (kur) ūdenim (par caurulēm, ierīcēm).
sastūķēt Sasēdināt (kur) lielākā daudzumā.
iekomponēt Saskanīgi iekļaut (kur).
iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
atrast Sastapt (kur); ieraudzīt, ka (kāds, kas) atrodas (kur, kādā stāvoklī).
sacirst malkā sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
kājiņa Sašaurināta, garena priekšmeta daļa, ar kuru to piestiprina, balsta (pret ko).
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
atsaukt Saucot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
rolkeris Sauskravas kuģis, kurā krava tiek ievesta un izvesta caur vārtiem kuģa korpusā.
mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
saviesties Savairoties (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
sadzīt Savietot (ko) lielākā daudzumā (kur iekšā).
satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
satilpt Savietoties, ietilpt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
sačokurot Savilkt čokurā.
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
laksis Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
medījamie dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus drīkst medīt.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās.
iesēt Sējot ievietot (sēklu kur iekšā), lai augtu.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
iekšējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
darbseminārs Seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības.
pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
aizvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
rumpuču dzimta sēņu dzimta, kurā ietilpst, piem., bisītes (jeb ķerveļi) un lāčpurni.
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju.
sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
iesiet Sienot iestiprināt; sienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
sarafāns Sieviešu apģērba gabals – svārki kopā ar augšdaļu bez piedurknēm –, zem kura velk blūzi.
harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
iekurs Sīki, sausi kokmateriāli, ar ko iekurina.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
gadsimts Simt gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
sist vai acs vai galva sist, kur pagadās.
dot vai acs vai galva sist, kur pagadās.
rezonators Sistēma vai ķermenis, kurā ārējs impulss var ierosināt rezonansi.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
dalītājs Skaitlis, ar kuru dala.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
dalāms Skaitlis, kuru dala.
elektroniskā skaitļošanas mašīna skaitļošanas mašīna, kurā izmanto elektroniskās shēmas.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
oda Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
fonotēka Skaņu ierakstu krājums; vieta, kur glabājas skaņu ierakstu krājums.
infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
durties Skarties (kur klāt).
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
iekšskats Skats, aina (piem., filmā), kur darbība notiek telpā.
kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
divskats Skats, kurā tēlo divi aktieri; divspēle.
rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atskriet Skrienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
skurbulis Skurbums (1).
skurbulis Skurbums (2).
noskurināt Skurināt un pārstāt skurināt (ķermeņa daļu).
skursteņslauķis Skursteņslaucītājs.
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
ieslapstīties Slapstoties ieiet (kur iekšā).
ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
krāsns Slēgta kurināmā ierīce.
cuka Slēgtas kurināmās ierīces atvere dūmu izvadīšanai.
Melnā Berta slēgts automobilis, kurā pārvadāja arestētos.
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
iesliet Slienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru notiek vilcienu kustība.
noslīgt Slīgstot nosēsties, nogulties (kur, uz kā u. tml.).
rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
iezvelties Smagā, neveiklā gaitā ieiet (kur iekšā).
iezvelties Smagi atkrītot, iesēsties, iegulties (kur iekšā).
iesvempties Smagnēji, neveikli ievietoties (kur iekšā).
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
iesms Smails stienis (arī koka zars, skals u. tml.), uz kura (ko) uzdur (cepšanai vai kūpināšanai).
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
taktisks Smalkjūtīgs, pieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
sasmalstīt Smalstot savākt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
iesnigt Sniegot iekrist (kur iekšā).
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā; stabs, pie kura piesēja sodāmo.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
izsoļot Soļojot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piem., somi, igauņi, lībieši.
ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
korektūras zīmes speciālas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piem., izcils mākslinieks.
dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas spēcīgas emocijas.
ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
konkurētspēja Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.)
iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā).
centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
smaguma spēks spēks, ar kuru Zeme pievelk jebkuru ķermeni; svars.
kodolspēkstacija Spēkstacija, kuru darbina kodolreaktors.
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
nospēlēt Spēlēt (kur kādu laikposmu).
sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
uzkāpt Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
sasēdēt Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā).
stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā) – piem., par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) – par priekšmetiem.
iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā).
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); cieši ievietoties (kur iekšā, starp ko).
aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
aeroklubs Sporta klubs, kurā nodarbojas ar aviāciju.
jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
astoņnieks Sporta komanda, kurā ir astoņi locekļi; laiva ar astoņiem airētājiem.
konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
krosenes Sporta kurpes ar cietu zoli.
botas Sporta kurpes.
brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
loka šaušana sporta veids, kurā šauj pa mērķi ar bultām.
vieglatlētika Sporta veidu kopums, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
četrinieks Sportistu komanda, kurā ir četri locekļi.
divnieks Sportistu komanda, kurā ir divi dalībnieki.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
dinamīts Sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iespraust Spraužot ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
halogēna spuldze spuldze (lampa), kurā iepildīts kāds no halogēniem; halogēnspuldze.
halogēna lampa spuldze (lampa), kurā iepildīts kāds no halogēniem; halogēnspuldze.
iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) – par putniem.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piem., ielu apgaismošanai).
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
spietot Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
pasaules tirgus starptautiska tirdzniecības sistēma, kurā piedalās lielākā daļa valstu.
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
kulstāmais galdiņš statnis, uz kura liek linu sauju, tos apstrādājot ar kulstīklu.
probācija Statuss, kurā atrodas pārbaudāmā persona.
nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
skurbums Stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
skurbums Stāvoklis --> skurbt (2); reibums (2).
līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem (piem., sabiedrībā, kādā darbības jomā); stāvoklis, ko iegūst (piem., sacensībās, sacenšoties).
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
iesteberēt Steberējot ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
vākties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā); lasīties [2] (2).
lasīties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā).
iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
izsteigties Steidzīgi, ātri iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā).
stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
spole Stiepļu spirāle, pa kuru laiž elektrisko strāvu magnētiskā lauka iegūšanai.
stīgot Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā).
flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
stiegrotais stikls stikls, kurā iestrādāts stiegrojums – metāla stiepļu siets.
silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piem., savās prasībās); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ciets Stingrs, noteikts, skarbs; tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība, skarbums.
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) – par pirkstiem, nagiem.
rums Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko ražo no cukurniedru sulas vai melases.
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
liķieris Stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu).
stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
mācīt Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
sēdēt Strādāt (kur), ieņemt kādu amatu, pildīt (kādus) pienākumus.
piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
iecirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
iekrist Strauji iegāzties, ievirzīties (kur iekšā).
iemesties Strauji iekāpt, iesēsties, iegulties u. tml. (kur iekšā).
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā).
iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
ieklupt Strauji ievirzīties (kur iekšā).
ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
ieklupt Strauji ievirzīties, pēkšņi parādīties (kur).
iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
izsperties Strauji iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolidot Strauji novirzīties (no ceļa, trases) un nonākt (kur).
pašaut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā ķermeņa daļu, priekšmetu).
pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
iesisties Strauji virzoties, atsisties, ietriekties (kur).
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
grūst Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
iespurgt Strauji, vieglā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
iestrāvot Strāvojot ievirzīties, ieplūst (kur iekšā).
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (kur).
iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izstreipuļot Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
ziedstublājs Stublājs, uz kura atrodas zieds vai ziedkopa; ziednesis.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
atstumt Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
iestumt Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kur, kādā vietā).
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
iesūkt Sūcot iepildīt (kur iekšā).
izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā).
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piem., kaulenis).
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
nerimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
rimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram.
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
pasviest Sviežot, ar strauju kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
cienīgs Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piegrieztne Šablons, pēc kura piegriež (apģērba, arī apavu) detaļas.
pūra lāde šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc, piem., dzīvnieku, priekšmetu.
viendīgļlapju klase šādu augu klase, pie kuras pieder, piem., graudzāļu dzimta, palmu dzimta, orhideju dzimta, grīšļu dzimta, skalbju dzimta.
kārts Šādu lapiņu pilns komplekts; spēle, kurā izmanto šādu lapiņu komplektu.
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) – parasti par vēju.
izšalkt Šalcot izplatīties (kur).
pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
sašaut Šaujot trāpīt (kur).
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
sezams Šī auga sēklas, kuras izmanto pārtikas ražošanā, eļļas ieguvei.
kafija Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
bergamote Šī koka auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
lakta Šķērskoks (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
liniments Šķidra ziede, kuras sastāvā ietilpst eļļa.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
noplūde Šķidruma notecēšana (no kurienes).
šļāce Šķidruma vai šķidras masas plūsma, kas šļācas (kur).
sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
emulsija Šķidrums, kurā izkliedēti sīki cita šķidruma pilieni.
izvilkums Šķidrums, kurā koncentrētā veidā izdalījušās (augu) vielas.
koncentrēts šķīdums šķīdums, kurā vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā).
iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piem., ūdeni).
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties (kur iekšā).
iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iešļākt Šļācot, ar šalti ievirzīt (kur iekšā).
iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties (kur iekšā).
izšļākt Šļācot, ar šalti izliet (no kurienes, kur u. tml.).
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
iešļakstināt Šļakstinot ievirzīt (kur iekšā).
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iešļakstīt Šļakstot, šļakstinot ievirzīt (kur iekšā).
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
atšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā atnākt, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā iznākt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
sašļukt Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
snuķis Šņukurs.
rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
tumšā šokolāde šokolāde, kuras sastāvā ir augsts kakao sastāvs.
iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
mātšūna Šūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
pigmentšūna Šūna, kuras citoplazma satur pigmentu.
dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kolektīva loceklis u. tml., kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie, kolektīva locekļi u. tml.
jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku mājas.
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
daudzbērnu Tāda (ģimene), kurā ir trīs vai vairāk bērnu.
īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
decimāllogaritms Tāda skaitļa logaritms, kura bāze ir 10.
uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita (aparāta, ierīces u. tml.) darbību.
gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
daudzgadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst trīs un vairākus gadus.
viengadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
izejams Tāds (ceļš, taka u. tml.), pa kuru var iziet.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzpusīgas zināšanas, intereses; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro nogalināt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt; tāds, kurā izpaužas stingrs lēmums.
galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
holerisks Tāds (cilvēks), kura temperamenta pamatā ir holeriķa nervu darbības tips.
augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas atbildības trūkums.
iekšdedzes Tāds (dzinējs), kurā degviela sadeg cilindrā.
gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārdrošs Tāds (dzīvnieks), kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
uzticams Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
uzticīgs Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
nesātīgs Tāds (ēdiens), kas nav sātīgs, kurā ir neliels kaloriju daudzums.
bezizmēra Tāds (elastīga materiāla apģērba gabals), kura lielums atbilst vairākiem izmēriem.
himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
četrtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros virzuļa gājienos.
neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
palielināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds (akords), kura sastāvā ir šāds intervāls.
tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanās pakāpe ir trīs.
četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir četri.
vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu.
abstrakts Tāds (mākslas veids), kurā netiek attēloti reāli objekti.
virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
autogēns Tāds (metāla apstrādes veids), kurā izmanto deggāzi.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kurā ir sešas rindas.
piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
trejdaivu Tāds (piem., augs, tā daļa), kuram ir trīs daivas.
oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
bruto Tāds (preces svars), kurā ierēķināts arī iesaiņojums.
neto Tāds (preces svars), kurā nav ierēķināts iesaiņojums, tara.
krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (piem., ar slēpēm, velosipēdu) brauc aiz motocikla.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
bezkopas Tāds (teikums), kur nav gramatiskā centra.
divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
aizklāts Tāds (vēlēšanu, balsošanas veids), kad nav zināms, kā kurš ir balsojis; pretstats: atklāts.
ābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
dābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaiši plankumi; ābolains.
bažīgs Tāds cilvēks, kas izjūt bažas; tāds, kurā izpaužas bažas.
nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
polaroīds Tāds fotoaparāts, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs drīz pēc fotografēšanas.
pamazināts intervāls tāds intervāls, kas ir par pustoni zemāks nekā attiecīgais tīrais intervāls; arī tāds, kura sastāvā ir šāds intervāls.
tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
attāls Tāds, ar kuru ir maz kopēju, radniecisku pazīmju; tāds, ar kuru nav ciešas saskares.
pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko zināmu, iepriekš minētu.
klibs Tāds, ar kuru klibo (par kāju).
patāls Tāds, ar kuru nav ciešas saskares, saistības; pasvešs.
smagnējs Tāds, ar kuru pagrūti kontaktēties.
dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
bezvējš Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav vēja.
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi; augoņiem pārklāts.
bakurētains Tāds, kam (kur) ir baku radītas rētas.
vēss Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
akotains Tāds, kam ir akoti (1); tāds, kur ir akoti (1).
ambiciozs Tāds, kam ir ambīcijas; tāds, kurā izpaužas ambīcijas.
profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
čiekurveida Tāds, kam ir čiekura veids, forma.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku; tāds, kurā ir asakas.
blusains Tāds, kam ir daudz blusu; tāds, kur ir daudz blusu.
čiekurains Tāds, kam ir daudz čiekuru.
dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti.
apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jauneklīgs Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
baudkārs Tāds, kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām; tāds, kurā izpaužas baudkāre.
kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības, ļoti godīgs.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
ārprātīgs Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, greznība; tāds, kurā izpaužas bagātība, greznība.
sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība; tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2); tāds, kurā izpaužas skepse.
delikāts Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, pieklājība, taktiskums; tāds, kurā izpaužas tādas īpašības.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rētains Tāds, kam ir rēta vai rētas; tāds, kur ir rēta vai rētas.
silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
kārs Tāds, kam ir spēcīga seksuāla tieksme; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
iznesīgs Tāds, kam ir stalta stāja, labas manieres; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tvanīgs Tāds, kam ir stipra, reibinoša smarža; tāds, kur izplatās šāda smarža.
slepkavniecisks Tāds, kam ir tieksme slepkavot; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
ūsains Tāds, kam ir ūsas (2); tāds, kur aug ūsas.
vārpains Tāds, kam ir vārpveida ziedkopa; tāds, kura ziedkopa ir vārpa.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
izlaidīgs Tāds, kam ir zems morāles līmenis, netikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salds Tāds, kam ir, piem., cukuram, medum raksturīgā garša.
miegains Tāds, kam nāk miegs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedzirdīgs Tāds, kam nav dzirdes spēju; kurls.
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu; tāds, kurā nekas neaizsedz, neaizsargā u. tml.
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piem., kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
gurdens Tāds, kam nav spēka, enerģijas; tāds, kurā izpaužas nespēks, enerģijas trūkums.
bezspēcīgs Tāds, kam nav spēka; vārgs, nespēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīkstčaulīgs Tāds, kam nav stingra rakstura, gļēvs, izlutināts; tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur ir daudz lieka, nevajadzīga.
nepilntiesīgs Tāds, kam nav visu tiesību; tāds, kura tiesības ir ierobežotas.
tukšs Tāds, kam nav ziedu, augļu, retāk lapu (par augiem, to daļām); tāds, kurā nav, piem., sēklu, kodola (par augu daļām, to apvalkiem).
alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
četrklašu Tāds, kam pamatā ir četru klašu mācību kurss, programma.
septiņklašu Tāds, kam pamatā ir septiņu klašu kurss, programma.
sešklašu Tāds, kam pamatā ir sešu klašu mācību kurss, programma.
cēls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cildens Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre; tāds, kurā izpaužas iekāre.
inteliģents Tāds, kam piemīt inteliģence; tāds, kurā izpaužas inteliģence.
lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
tolerants Tāds, kam piemīt tolerance; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, pārpilnība, tāds, kurā izpaužas bagātība, pārpilnība.
pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cēlsirdīgs Tāds, kam raksturīgas cēlas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; augstsirdīgs.
kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
čakls Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cinisks Tāds, kam raksturīgs cinisms; tāds, kurā izpaužas cinisms.
egoistisks Tāds, kam raksturīgs egoisms; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības, labvēlības (pret citiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaprātīgs Tāds, kam trūkst vajadzīgā saprātīguma, apdomas; tāds, kurā izpaužas saprāta, apdomas trūkums.
caurstaigājams Tāds, kam var iziet cauri, lai kur nokļūtu.
uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
nekritisks Tāds, kas (ko) vērtē bez kritiskas attieksmes, neizvērtējot trūkumus; tāds, kurā izpaužas kritikas, kritiska vērtējuma trūkums.
starpkaru Tāds, kas (kur) noris, pastāv laikposmā starp karu valstu starpā.
badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvs Tāds, kas aktīvi reaģē; mundrs, možs, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neticīgs Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
demokrātisks Tāds, kas aptver plašus tautas slāņus, attiecas uz tiem; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
idejisks Tāds, kas atbilst komunistiskās ideoloģijas principiem; tāds, kurā izpaužas komunistiskās ideoloģijas principi.
labs Tāds, kas atbilst morāles normām, ir tuvs ideālam; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
sociālistisks Tāds, kas atbilst sociālisma principiem; tāds, kurā izpaužas sociālisma idejas.
regulārs Tāds, kas atkārtojas ar noteiktiem starplaikiem; tāds, kura darbības pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsmā; tāds, kurā izpaužas iejūsma.
ievērīgs Tāds, kas ātri ievēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sakļaut Tāds, kas atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
kaimiņš Tāds, kas atrodas tieši blakus, tuvu; tāds, ar kuru ir kopēja robeža.
pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
leņķisks Tāds, kas attiecas uz leņķi; saistīts ar to; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi.
liberāls Tāds, kas attiecas uz liberālismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas liberālisms.
vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
vispusējs Tāds, kas attiecas, piem., uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti, piem., visi dalībnieki.
bailīgs Tāds, kas baidās; tāds, kurā izpaužas bailes, arī kautrība, nedrošība.
intuitīvs Tāds, kas balstās uz intuīciju, kura pamatā ir intuīcija.
lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
čūlains Tāds, kas čūlo; tāds, kur ir čūlas.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; darbīgs; čakls.
rijīgs Tāds, kas daudz un negausīgi ēd (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
bramanīgs Tāds, kas dižojas, ir lielīgs, arī nekaunīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
cerīgs Tāds, kas dod cerību; tāds, kurā izpaužas cerība.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neaicināts Tāds, kas ierodas (kur) bez aicinājuma.
nelūgts Tāds, kas ierodas (kur) bez uzaicinājuma, ielūguma; neaicināts.
disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]; tāds, kurā izpaužas disciplīna [2].
konsekvents Tāds, kas ievēro noteiktus principus; noteikts, mērķtiecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
arogants Tāds, kas ir augstprātīgs, uzpūtīgs; tāds, kurā izpaužas šīs īpašības.
principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2); tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāds izstrādājums ir galvenais elements.
kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metālisks Tāds, kas ir izgatavots no metāla; tāds, kura sastāvā ir metāls.
glums Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rasots Tāds, kas ir klāts ar rasu (1); tāds, kur ir rasa (1); rasains.
sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sarmains.
sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1).
sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
krievvalodīgs Tāds, kas ir krievu valodā; tāds, kur runā krieviski.
skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
rezignēts Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas rezignācija; skumjš, bezcerīgs.
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pelēcīgs Tāds, kas ir neinteresants, neizteiksmīgs; tāds, kurā trūkst krāsu.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
ekstātisks Tāds, kas ir nonācis ekstāzē; tāds, kurā izpaužas ekstāze; ārkārtīgi jūsmīgs.
siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
netīrs Tāds, kas ir notraipīts, ko klāj vai kurā ir netīrumi, kā paliekas.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā; tāds, kur notiek šāds process.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem, tāds, kur ir daudz kruvešu.
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
pagrūts Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mutants Tāds, kas ir radies mutācijas rezultātā; tāds, kurā notikusi mutācija.
stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.
pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgās īpašības.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
torakāls Tāds, kas ir saistīts ar krūškurvi.
patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
kašķains Tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kura ādā ir kašķis (par ķermeņa daļām).
pinkains Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
spīvs Tāds, kas ir skarbs, nepiekāpīgs, iecirtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelokāms Tāds, kas ir stingri pārliecināts, noteikts, neietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izveicīgs Tāds, kas ir veikls; tāds, kas ātri, veicīgi strādā, tāds, kurā izpaužas veiklība.
neiecietīgs Tāds, kas ir vērsts (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
apmierināts Tāds, kas izjūt apmierinājumu, apmierinātību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atvieglots Tāds, kas izjūt atvieglojumu (1); tāds, kurā izpaužas atvieglojums.
svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
bijīgs Tāds, kas izjūt bijību; tāds, kurā izpaužas bijība.
kaunīgs Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laimīgs Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
bēdīgs Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
visgudrs Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
pārsteidzošs Tāds, kas izraisa izbrīnu, apbrīnu; tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts.
kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas; tāds, kuru pārsniedzot, notiek krasas pārmaiņas.
tīksms Tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme; tīksmīgs.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
izsmejošs Tāds, kas izsmej; tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godbijīgs Tāds, kas izturas ar bijību, cieņu (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši labas uzvedības normām; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, skarbi; tāds, kas iedveš bailes; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lēnīgs Tāds, kas izturas mierīgi, lēnprātīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
gauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā lēni, nesteidzīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tūļīgs Tāds, kas lēni, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
luminiscents Tāds, kas luminiscē; tāds, kurā izmantota luminiscence.
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gražīgs Tāds, kas mēdz gražoties; untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
rets Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
nedraudzīgs Tāds, kas nav draudzīgs, labvēlīgs, ir naidīgs (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pasīvs Tāds, kas nav enerģisks, rosīgs, aktīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepilns Tāds, kas nav pilns; tāds, kurā kādas daļas (no daudzuma, skaita, lieluma u. tml.) trūkst.
mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
vājš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām; tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, tāds kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas ko sasniegt; centīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
klāt neesošs tāds, kas neatrodas, arī nepiedalās (kur).
nepāra Tāds, kas nedalās ar divi bez atlikuma; tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš nedalās ar divi bez atlikuma.
nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
nesāpīgs Tāds, kas neizraisa sāpes; tāds, kur ir novērsta sāpju izraisīšanās iespēja.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
nekustīgs Tāds, kas nemēdz pietiekami kustēties, rosīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kas nepievērš (kam) vajadzīgo uzmanību, atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezsāpju Tāds, kas nerada sāpes; tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
vienaldzīgs Tāds, kas nesaista, neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
sekls Tāds, kas nesniedzas, neatrodas (kur) dziļi iekšā.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezdievīgs Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spraigs Tāds, kas noris aktīvi, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām); tāds, kurā kas noris ātri un spēcīgi.
rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi; tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
deduktīvs Tāds, kas pamatojas uz dedukciju, tāds, kurā izmantota dedukcija.
gļēvulīgs Tāds, kas parasti ir gļēvs; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
parazītisks Tāds, kas parazitē (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
līdzjūtīgs Tāds, kas pārdzīvo un izprot citu bēdas, nelaimi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izbraucams Tāds, kas paredzēts izbraukšanai (no kurienes).
augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīlīgs Tāds, kas pauž maigumu, mīļumu; tāds, kurā izpaužas maigums, mīļums.
tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
viņš Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
lipīgs Tāds, kas pielīp un no kura nevar atbrīvoties.
paļāvīgs Tāds, kas pilnībā paļaujas (uz ko, uz kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
trokšņains Tāds, kas rada troksni (3); tāds, kurā ir troksnis.
biedrisks Tāds, kas raksturīgs labiem biedriem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekrietns Tāds, kas rīkojas, izturas negodīgi, zemiski; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
industriāls Tāds, kas saistīts ar industrializāciju, tāds, kur veikta industrializācija.
reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
ņirdzīgs Tāds, kas saistīts ar ņirgāšanos; tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls, ņirgāšanās.
paģirains Tāds, kas saistīts ar paģirām, kurā izpaužas paģiras.
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
kankāļains Tāds, kas sastāv no kankāļiem; tāds, kurā ir kankāļi.
smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
graudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām; tāds, kurā ir redzamas sīkas graudveida daļiņas.
rupjšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā liels šķērsgriezums.
smalkšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā mazs šķērsgriezums.
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābās gāzes (par dzērieniem); tāds, kurā rodas daudz putu.
kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
pussauss Tāds, kas satur nelielu cukura daudzumu.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
skurbīgs Tāds, kas skurbina (1).
skurbs Tāds, kas skurbina (1).
skurbīgs Tāds, kas skurbina (2).
skurbs Tāds, kas skurbina (2).
kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi – par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja bojājumi.
neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kuru nav iespējams izārstēt; tāds, ko nav iespējams izārstēt.
konkurētspējīgs Tāds, kas spēj konkurēt.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
spulgs Tāds, kas spulgo; tāds, kura rezultātā izplatās skaidra, dzidra gaisma.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
šļupstīgs Tāds, kas šļupst; tāds, kurā izpaužas šļupstēšana.
dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda, slavas, kam piemīt godkāre; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzplijīgs Tāds, kas uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
modrs Tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši ko vēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; uzmanīgs, vērīgs.
āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
iebūvējams Tāds, ko iebūvē, ievieto (kur).
eksperimentāls Tāds, ko izmanto eksperimentiem, mēģinājumiem; tāds, kur eksperimentē.
viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
lāsains Tāds, ko klāj lāses, tāds, uz kura ir lāses.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
organoleptisks Tāds, ko nosaka, novērtē ar maņu orgāniem; tāds, kurā izmanto maņu orgānus.
apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
apšaubāms Tāds, ko var apšaubīt; tāds, par kuru rodas šaubas, aizdomas.
paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
divlauku Tāds, kur (augu sekā) ir divi lauki.
četrlauku Tāds, kur (augu sekā) tiek izmantoti četri lauki.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis un pavadījis bērnību.
pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur (kas) izpaužas ļoti spēcīgi; tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi.
staigns Tāds, kur (kas) samērā viegli grimst, stieg iekšā (piem., par zemi, augu segu, vietu).
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis.
nātrains Tāds, kur aug daudz nātru.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru; niedrēm aizaudzis.
ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
grīšļains Tāds, kur aug grīšļi; tāds, kura sastāvā ir grīšļi.
matains Tāds, kur aug mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
sarains Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
sūnains Tāds, kur aug sūnas.
ūsains Tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu).
zālains Tāds, kur aug zāle; tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
zaļš Tāds, kur aug, zaļo augi.
skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (par augu daļām).
trīslauku Tāds, kur augu sekā ir trīs lauki.
burzguļains Tāds, kur daudz burzguļu.
maskulīns Tāds, kur dominē vīrieši; tāds, kas raksturīgs vīriešiem.
bīstams Tāds, kur draud nelaime, briesmas.
apdzīvots Tāds, kur dzīvo cilvēki.
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
apdzīvots Tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku.
slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
latvisks Tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši.
arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
neražīgs Tāds, kur iegūst sliktu ražu.
iedzīvots Tāds, kur ir (ilgi) dzīvots, pierasts (piem., par vietu).
sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra; tāds stāvoklis, kad ir izjūtama (samērā) augsta temperatūra.
dūmakains Tāds, kur ir (vai kad ir) dūmaka.
lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi.
blāzmains Tāds, kur ir blāzma (1).
čulgains Tāds, kur ir čulgas.
dangains Tāds, kur ir dangas.
akačains Tāds, kur ir daudz akaču.
akmeņains Tāds, kur ir daudz akmeņu.
avotains Tāds, kur ir daudz avotu.
bedrains Tāds, kur ir daudz bedru, nelīdzenumu, iedobumu.
celmains Tāds, kur ir daudz celmu.
ciņains Tāds, kur ir daudz ciņu.
dadžains Tāds, kur ir daudz dadžu.
dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu; tāds, kas ir dūmiem piekvēpis.
ezerains Tāds, kur ir daudz ezeru.
grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens.
kalnains Tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru.
klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
krāčains Tāds, kur ir daudz krāču.
lapains Tāds, kur ir daudz lapu.
līčains Tāds, kur ir daudz līču.
mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
peļķains Tāds, kur ir daudz peļķu.
pļavains Tāds, kur ir daudz pļavu.
pudurains Tāds, kur ir daudz puduru.
siekalains Tāds, kur ir daudz siekalu.
siekstains Tāds, kur ir daudz siekstu (1).
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu sakneņiem.
ziedains Tāds, kur ir daudz ziedu, ziedošu augu.
divvietīgs Tāds, kur ir divas vietas.
divsliežu Tāds, kur ir divi paralēli sliežu ceļi.
dobumains Tāds, kur ir dobumi, iedobumi.
dubļains Tāds, kur ir dubļi.
dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; staigns, dumbrains.
duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
dumbrains Tāds, kur ir dumbri; staigns, dūksnains.
dūņains Tāds, kur ir dūņas.
dvingains Tāds, kur ir dvinga.
nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība.
ēnains Tāds, kur ir ēna.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
gaišs Tāds, kur ir gaišs; labi apgaismots.
grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi.
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
kuģojams Tāds, kur ir iespējams kuģot.
krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
nelīdzens Tāds, kur ir kalni, pauguri, gravas.
krēpains Tāds, kur ir krēpas; tāds, kas satur krēpas.
krūmains Tāds, kur ir krūmi.
kukuržņains Tāds, kur ir kukuržņi; grumbuļains, nelīdzens.
labklājīgs Tāds, kur ir labklājība; tāds, kas dzīvo labklājībā.
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
mālains Tāds, kur ir māla zeme, augsne.
mazmežains Tāds, kur ir maz mežu.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
miglains Tāds, kur ir migla; tāds, ko klāj migla.
mutuļains Tāds, kur ir mutuļi.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
mēms Tāds, kur ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
pustumšs Tāds, kur ir pustumsa.
rasains Tāds, kur ir rasa (1).
asarains Tāds, kur ir redzamas asaras.
silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
patumšs Tāds, kur ir samērā tumšs (par telpu, vietu).
gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
slīkšņains Tāds, kur ir slīkšņas.
smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
šķēršļots Tāds, kur ir šķēršļi.
šļakatains Tāds, kur ir šļakatas.
trīsvietīgs Tāds, kur ir trīs vietas.
tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
utains Tāds, kur ir utis.
uzkalnains Tāds, kur ir uzkalni.
daudzsliežu Tāds, kur ir vairāki paralēli sliežu ceļi.
mazapgaismots Tāds, kur ir vājš apgaismojums.
vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
vienpalātas Tāds, kur ir viena palāta (1).
viensliedes Tāds, kur ir viena sliede.
vienvalodīgs Tāds, kur ir viena valoda.
viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
vižņains Tāds, kur ir vižņi; arī vižņiem līdzīgs.
mistrains Tāds, kur ir, piem., dažādu krāsu sajaukums; raibs.
konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
svira Tāds, kur izmantota svira vai sviras.
sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
sīkstulīgs Tāds, kur izpaužas šāda īpašība.
tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas skaņas (par telpu, vietu).
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
maldi Tāds, kur maldās.
mazapmeklēts Tāds, kur maz apmeklētāju.
liess Tāds, kur maz augu barības vielu.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku; tāds, kur nav kustības, rosības (piem., par vietu); klajš, pilnīgi tukšs.
pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
bezgaisa Tāds, kur nav gaisa; tāds, kurā neizmanto gaisu.
līdzens Tāds, kur nav grumbu (par seju, tās daļām).
beznodokļu Tāds, kur nav jāmaksā nodokļi.
līdzens Tāds, kur nav kalnu, augstu pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
mierīgs Tāds, kur nav lielas kustības; rāms, lēns.
klajš Tāds, kur nav meža, arī koku; tāds, ko var tālu pārredzēt.
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirības, pamestības izjūtu.
vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
līdzens Tāds, kur nav viļņu.
tukšs Tāds, kur neatrodas dzīvnieki.
tukšs Tāds, kur neaug, neattīstās augi, to daļas (parasti par platību).
nelīdztiesīgs Tāds, kur nepastāv līdztiesība; tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
draudzīgs Tāds, kur pastāv draudzība.
nebrīvs Tāds, kur pastāv ierobežojumi, aizliegumi.
vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piem., par telpu, vietu, vidi).
smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piem., par vielu, vidi).
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
mehānisks Tāds, kur tiek izmantoti mehānismi (1).
cauraudzis Tāds, kur treknums mijas ar liesumu.
apdzīvots Tāds, kur uzturas dzīvnieki.
gaļīgs Tāds, kur vai ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu.
upuris Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē.
prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
pieejams Tāds, kur var piekļūt; tāds, kas ir ērti sasniedzams.
studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
sešrindu Tāds, kur vienā rindā ietilpst sešas (kā) sastāvdaļas.
puķains Tāds, kur zied daudz puķu.
draisks Tāds, kurā (arī kura saturā) izpaužas šādas īpašības.
nepilnīgs Tāds, kurā (kā) trūkst; tāds, kurā viss vajadzīgais nav ietverts.
rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu.
pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
referatīvs Tāds, kurā (kas) ir atreferēts vai izklāstīts referāta veidā; referātam līdzīgs.
paskops Tāds, kurā (kas) ir pausts samērā īsi, arī nepilnīgi.
sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
rustots Tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti; nelīdzens, raupjš.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
uzplečains Tāds, kura apģērbam ir uzpleči (1).
salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
pogains Tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir ieapaļi, gaiši plankumi.
stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
šķautņains Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
grupveida Tāds, kurā apvienotas vairākas vienības.
heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
neglīts Tāds, kura āriene nav glīta, pievilcīga.
neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts.
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; sērīgs, žēlabains.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
pigmentēts Tāds, kurā atrodas pigmenti.
paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
nežēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, ko) ir cietsirdīga, vardarbīga, nesaudzīga.
vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.
špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļoti nepatīkama, naidīga, ļauna.
neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slikts Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piem., par maņu orgāniem).
kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
siltummīlošs Tāds, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piem., par kādu faktu, cilvēka darbību).
neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
četrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir četras tonnas.
trīstonnīgs Tāds, kura celtspēja ir trīs tonnas.
blīvs Tāds, kura daļas atrodas cieši kopā; bez spraugām, starpām.
ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
čaugans Tāds, kura daļiņas neatrodas cieši kopā; irdens, mīksts.
siksna Tāds, kura darbībā izmanto šādu sloksni, lenti (piem., par ierīci, iekārtu).
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
elektronisks Tāds, kura darbībai izmantota elektronu plūsma (parasti par ierīci).
sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes.
sūcējtipa Tāds, kura darbības pamatā ir sūkšanas process.
regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt (piem., pēc augstuma, platuma, noteikta darba režīma).
biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
saskanīgs Tāds, kura detaļas labi sader cita ar citu.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
asarains Tāds, kurā dzirdamas raudas; raudulīgs; žēlabains.
blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības.
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzuma.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu.
rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi.
pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
garens Tāds, kura garums ir lielāks par platumu.
saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
neorganisks Tāds, kura iekļaušana vai iekļaušanās (kur, kādā sistēmā) ir neiederīga.
varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju, raksturīgs tai.
divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
stabils Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
multidisciplinārs Tāds, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
samezglot Tāds, kurā ir audu paresninājumi, izaugumi.
lekns Tāds, kurā ir auglīga augsne (par lauku, tīrumu).
blaugznains Tāds, kurā ir blaugznas; tāds, kas apbiris ar blaugznām.
caurumains Tāds, kurā ir caurumi.
četristabu Tāds, kurā ir četras istabas.
četrpēdu Tāds, kurā ir četras pēdas (par dzejas rindu).
četrvietīgs Tāds, kurā ir četras vietas.
asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu.
drumstalains Tāds, kurā ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, sadalās drumstalās.
drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
dzelmains Tāds, kurā ir daudz dzelmju.
dzīslains Tāds, kurā ir daudz dzīslu; tāds, kurā labi saskatāmas dzīslas, asinsvadi.
liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīga lieku, nevajadzīgu vārdu esamība.
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezgliem līdzīgu veidojumu.
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezglu.
līksms Tāds, kurā ir daudz pacilātības, prieka, jautrības.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
zvaigžņains Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
zvaigžņots Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
dzelkšņains Tāds, kurā ir dzelkšņi.
skaļš Tāds, kurā ir dzirdams stiprs troksnis, spēcīgas skaņas.
stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
robotizēts Tāds, kurā ir ieviesti roboti (2); tāds, kura darbību nodrošina robots (2) vai roboti.
bilžains Tāds, kurā ir ilustratīvi attēli, ilustrācijas.
konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) saturs.
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta vai nav ieviesta kārtība.
pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
reklāmisks Tāds, kurā ir jūtama reklāma; tāds, kas ir raksturīgs reklāmai.
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
viļņveidīgs Tāds, kurā ir kāpumi un kritumi.
kļūdains Tāds, kurā ir kļūdas; nepareizs.
nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas; tāds, kas nav pareizi aprēķināts, izpildīts u. tml.
koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
krikumains Tāds, kurā ir krikumi.
kunkuļains Tāds, kurā ir kunkuļi.
ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
daudzskaitlīgs Tāds, kurā ir liels skaits vienību.
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
vienpusīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
liess Tāds, kurā ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem).
mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena, arī olu masas kunkuļi, kuri rodas, masu karsējot.
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
slēgts Tāds, kurā ir noteikti piedalīšanās nosacījumi, ierobežojumi (piem., sapulce).
piecistabu Tāds, kurā ir piecas istabas.
piecvietīgs Tāds, kurā ir piecas vietas.
puvekļains Tāds, kurā ir puvekļi; tāds, kas satur puvekļus.
sklerotizēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā daļu).
noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas; saraudāts.
pustrekns Tāds, kurā ir samazināts tauku procents.
paraibs Tāds, kurā ir samērā daudz piedzīvojumu, pārdzīvojumu, dažādu darbību.
sēnalains Tāds, kurā ir samērā liels sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni).
septiņzilbju Tāds, kurā ir septiņas zilbes.
sešklasīgs Tāds, kurā ir sešas klases (piem., par skolu).
sešrindu Tāds, kurā ir sešas rindas.
sešvietīgs Tāds, kurā ir sešas vietas.
sīkporu Tāds, kurā ir sīkas poras; tāds, kurā veidojas sīkas poras.
sodrējains Tāds, kurā ir sodrēji; tāds, kas satur sodrējus.
stīpot Tāds, kurā ir stīpas.
stindzīgs Tāds, kurā ir stiprs sals (par laikposmu).
šķirbains Tāds, kurā ir šķirbas.
tārpains Tāds, kurā ir tārpi, kāpuri; tārpu, kāpuru izēsts.
diatonisks Tāds, kurā ir tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
trīsistabu Tāds, kurā ir trīs istabas.
tūskains Tāds, kurā ir tūska (par organisma daļām).
spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
daudznozaru Tāds, kurā ir vairākas vai daudzas nozares.
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir vairāki vai daudzi dzīvokļi.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
vienistabas Tāds, kurā ir viena istaba.
vienvietīgs Tāds, kurā ir viena vieta.
pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
zobains Tāds, kurā ir zobi (1).
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piem., par uzdevumu, ieceri).
iespējams Tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta.
tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukums.
materiālietilpīgs Tāds, kura izgatavošanai nepieciešams liels materiālu daudzums.
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
medikamentozs Tāds, kurā izmanto medikamentus.
raksts Tāds, kurā izmanto rakstību.
propelleris Tāds, kurā izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu; tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu.
vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
multimedijs Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas; multimediāls.
multimediāls Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas.
piktogrāfisks Tāds, kurā izmantotas piktogramma vai piktogrammas.
trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
ekscentrisks Tāds, kurā izmantoti asi kontrastaini, pārsteidzoši paņēmieni, komiski efekti.
pseidoklasisks Tāds, kurā izmantoti klasikas paraugi.
apvaldīts Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
slepens Tāds, kura izpausme tiek apzināti slēpta (par psihisku stāvokli).
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
aizvainot Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
rosīgs Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās.
alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
nesātīgs Tāds, kurā izpaužas alkatīgums, mēra trūkums.
pārsteigts Tāds, kurā izpaužas apmulsums.
pozitīvs Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana; tāds, kas atzīts par labu; labvēlīgs (1).
apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
apvainots Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pastāvošajām uzvedības normām.
labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku.
ateistisks Tāds, kurā izpaužas ateisms.
atraidošs Tāds, kurā izpaužas atraidījums.
atzinīgs Tāds, kurā izpaužas atzinība.
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
izbiedēt Tāds, kurā izpaužas bailes.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
bezcerīgs Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko).
dinamisks Tāds, kurā izpaužas darbības, norises spraigums; straujš, enerģisks.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
diletantisks Tāds, kurā izpaužas diletantisms.
diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
dižciltīgs Tāds, kurā izpaužas dižciltība (1).
dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
sapņains Tāds, kurā izpaužas domīgums, dzīvošana sapņu, iztēles pasaulē.
draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi, draudīgs.
draudīgs Tāds, kurā izpaužas draudi.
draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, labvēlība.
drosmīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, bezbailība.
drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
drudžains Tāds, kurā izpaužas drudzis.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
ekstravagants Tāds, kurā izpaužas ekstravagance.
kontrastains Tāds, kurā izpaužas gaismas vai krāsu, krāsas toņu kontrasts.
garlaikot Tāds, kurā izpaužas garlaicība; tāds, kas pauž garlaicību.
žirgts Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
bezgaumīgs Tāds, kurā izpaužas gaumes trūkums; negaumīgs.
gaviļains Tāds, kurā izpaužas gaviles, līksms.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi, lišķība, iztapība.
disharmonisks Tāds, kurā izpaužas harmonijas trūkums, nesaskaņotība.
humoristisks Tāds, kurā izpaužas humors.
zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, izsmējīgums.
ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
izmisīgs Tāds, kurā izpaužas izmisums; tāds, ko dara izmisumā.
dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
izsalcis Tāds, kurā izpaužas izsalkums.
smējīgs Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība; zobgalīgs.
radošs Tāds, kurā izpaužas jaunrade, novatorisms.
emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
kārīgs Tāds, kurā izpaužas kāre [1] (1).
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
nelabs Tāds, kurā izpaužas kas nelabvēlīgs, draudīgs, naidīgs.
noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, nekautrīgs, arī nepieklājīgs.
nodevīgs Tāds, kurā izpaužas kas slēpjams.
neveikls Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgas īpašības.
gards Tāds, kurā izpaužas labsajūta, bauda (par smiekliem).
jauks Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība; labs.
steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
baiļpilns Tāds, kurā izpaužas lielas bailes.
satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
lūdzošs Tāds, kurā izpaužas lūgums, neatlaidīgi izteikta vēlēšanās.
zvērisks Tāds, kura izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība; patīkami tembrēts, pievilcīgs.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums.
melodisks Tāds, kurā izpaužas melodija; labskanīgs, dzirdei tīkams.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
naidīgs Tāds, kurā izpaužas naids.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība.
glūnīgs Tāds, kurā izpaužas nedraudzīgums, slēpts ļaunums, naidīgums u. tml.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
nejauks Tāds, kurā izpaužas negatīva attieksme, naidīgums, rupjība.
blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, krāpšana, mānīšanās.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas neizpratne, vēlēšanās ko noskaidrot.
salīgs Tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas nekritiska attieksme.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
griezīgs Tāds, kurā izpaužas nepatika, naids u. tml.
greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
paviršs Tāds, kurā izpaužas nevērīga, virspusēja attieksme.
sardonisks Tāds, kurā izpaužas nicinājums, dzēlība.
nicinošs Tāds, kurā izpaužas nicinājums; nicīgs.
nicīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums; nicinošs.
nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
nievājošs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievīgs.
saniknots Tāds, kurā izpaužas niknums.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, arī nelabvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
negatīvs Tāds, kurā izpaužas noliegums, noraidījums; nelabvēlīgs.
nospiests Tāds, kurā izpaužas nomāktība, grūtsirdība.
nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības, apzinīguma trūkums.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums.
nosodošs Tāds, kurā izpaužas nosodījums.
novatorisks Tāds, kurā izpaužas novatorisms; jauns, moderns.
optimistisks Tāds, kurā izpaužas optimisms.
līksms Tāds, kurā izpaužas pacilātība, prieks, jautrība.
goddevīgs Tāds, kurā izpaužas pagodinājums, cieņa.
pārgudrs Tāds, kurā izpaužas pārgudrība.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
nesātīgs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs ēdelīgums, sāta trūkums.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
patētisks Tāds, kurā izpaužas patētika.
piedot Tāds, kurā izpaužas piedošana.
pieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājība.
nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu pārkāpums.
piekrītošs Tāds, kurā izpaužas piekrišana (1).
nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkums.
plānprātīgs Tāds, kurā izpaužas plānprātība.
gaišs Tāds, kurā izpaužas pozitīvas īpašības, piem., optimisms.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, bezrūpība u. tml.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
ieinteresēts Tāds, kurā izpaužas radusies interese (par ko).
noraizēties Tāds, kurā izpaužas raizes.
raižpilns Tāds, kurā izpaužas raizes.
romantisks Tāds, kurā izpaužas romantika; tāds, kas ir saistīts ar to.
norūpēties Tāds, kurā izpaužas rūpes.
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
rutinēts Tāds, kurā izpaužas rutīna, radošuma trūkums.
sajūsmīgs Tāds, kurā izpaužas sajūsma.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
samulsis Tāds, kurā izpaužas samulsums.
rūgts Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sarūgtināt Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
sarkastisks Tāds, kurā izpaužas sarkasms.
satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (par psihisku stāvokli).
satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
skaudīgs Tāds, kurā izpaužas skaudība.
sērs Tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, grūtsirdība.
lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
skumjš Tāds, kurā izpaužas skumjas.
maniakāls Tāds, kurā izpaužas slimīgs psihisks uzbudinājums.
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
sūrs Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgas dusmas, liels sašutums u. tml.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
dzelžains Tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība.
bezprincipiāls Tāds, kurā izpaužas stingru principu, normu trūkums, to neievērošana.
stostīgs Tāds, kurā izpaužas stostīšanās, stomīšanās.
strīdīgs Tāds, kurā izpaužas strīds, nesaskņas.
svētlaimīgs Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
īpatnējs Tāds, kurā izpaužas šāda atšķirība no citiem, savdabīgums.
apņēmīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; stingrs, noteikts.
attapīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
divkosīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ēdelīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ietiepīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
liekulīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
lielīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
neapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pašapmierināts Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pastulbs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
piekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
saudzīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
visžēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viszinīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
viszinošs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
nešķirams Tāds, kurā izpaužas šāda saistība.
sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
saprotošs Tāds, kurā izpaužas šāda spēja.
atriebīgs Tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
pazemīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, šāda attieksme.
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
ģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; ļoti izcils, vienreizējs.
nešaubīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; pilnīgi pārliecināts, drošs, noteikts.
lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kas padara (ko) neveiklu, neizskatīgu.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
apķērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aprobežots Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atjautīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atturīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezbailīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezkaislīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezpalīdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezrūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
darbīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
draiskulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dumpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ekspansīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
enerģisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ērcīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gādīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gļēvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hameleonisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
īdzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecirtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iedomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iespītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
īgns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jūsmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaprīzs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kareivīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karstasinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karstgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
karsts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķildīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
krietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lielisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lielmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lietišķs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lietpratīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mīļš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
možs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
naivs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neapdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neatkarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neatlaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neciešams Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negodīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neiecietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neitrāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nejūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekaunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekautrīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neķītrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekompetents Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelaipns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelīdztiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenovēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepiekāpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nerātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nervozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaimniecisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesamierināms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netaktisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzkrītošs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neuzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevaldāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevarīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nevīžīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nežēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nīgrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
niķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nolaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nomākts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noslēpumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nosvērts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
objektīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
omulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pacietīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pacilāts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
padevīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakalpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paklausīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārpilns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašaizliedzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pasalts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašapzinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašgudrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašpaļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pašpārliecināts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pateicīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patmīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pavēss Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
paviegls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piekasīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piekļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pieļāvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piemīlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rafinēts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rāms Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rātns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
reliģiozs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rūpīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rupjš Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šarmants Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saticīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saulains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savaldīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīkmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīksts Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīkumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sirsnīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skarbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
šķelmīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slinks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smalkjūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
solīds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sparīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
špetns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stingrs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stulbs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stūrains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stūrgalvīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaidīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svārstīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svētulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
švītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taupīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
temperamentīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tiešs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
traks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
truls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tumsonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
untumains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzbāzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzcītīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzpūtīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzstājīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valdonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vaļsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valšķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varonīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
veikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vieglprātīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vientiesīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
visuvarens Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vitāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīzdegunīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vīzīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vulgārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zaļoksnējs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zaļoksns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žēlsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zinātkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zinīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziņkārīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziņkārs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žultains Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
sāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
dižmanīgs Tāds, kurā izpaužas šāds izcēlums.
pārmest Tāds, kurā izpaužas šāds nosodījums.
domīgs Tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
paranojāls Tāds, kurā izpaužas šai slimībai raksturīgas pazīmes; nenormāls.
talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (par darbu, darbību).
netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums, nevienāda attieksme.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
koncentrēts Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
nekulturāls Tāds, kurā izpaužas uzvedības normu, audzināšanas trūkums.
vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, vēlēšanās ko noskaidrot.
vājprātīgs Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, patiesums, tiešums.
vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas vardarbība.
heroisks Tāds, kurā izpaužas varonība.
zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienāds tiesību trūkums.
zaimojošs Tāds, kurā izpaužas zaimi.
smīnīgs Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
ņaudulīgs Tāds, kurā izpaužas žēlošanās, gaušanās.
žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
muzikāls Tāds, kurā izpilda vokālus vai instrumentālus skaņdarbus.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
svinains Tāds, kurā izraisās smaguma sajūta (par ķermeņa daļām).
velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām (piem., estētiskām) prasībām; nepievilcīgs, neglīts.
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
piesātināts Tāds, kurā izšķīdusī viela ir līdzsvarā ar šķīdumu.
smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums.
neciešams Tāds, kura izturēšanās ir ļoti nepatīkama, grūti paciešama.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība nav godīga.
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
svinīgs Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
krunkains Tāds, kurā izveidojušās krunkas.
slīpjumta Tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpes.
saspīlēts Tāds, kurā jūtams saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums.
pastīvs Tāds, kurā jūtams saspringums, atraisītības trīkums (piem., par norisi, notikumu).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
rets Tāds, kurā kas atrodas tālu, atstatu cits no cita.
smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
šķembains Tāds, kurā kauls, tā daļa ir sadalījusies atsevišķos, šķembām līdzīgos gabalos.
tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
zāģveida Tāds, kura kustība, virzība u. tml. atgādina zāģa zobu formu.
stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums.
lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas (par dzīvniekiem).
lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
vadāms Tāds, kura kustību, stāvokli, darbību ir iespējams vadīt.
šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
nepietiekams Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
pavājš Tāds, kura ķermenī ir samērā maz tauku; tāds, kam ir samērā maza zemādas tauku kārta.
smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem).
palielināts Tāds, kura lielums pārsniedz normu (piem., par iekšējiem orgāniem).
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
nepraktisks Tāds, kura lietošana nav ērta, izdevīga.
robains Tāds, kura mala ir nelīdzena, ar robiem; tāds, kam ir izvirzījumi un iedobumi.
starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
izpūris Tāds, kura mati ir nekārtīgi, sajaukti.
nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi ir saistīti ar oglekli.
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
sūcējtipa Tāds, kura mutes orgāni piemēroti sūkšanai (par kukaiņiem).
tukšs Tāds, kurā nav barības vielu (par gremošanas orgāniem).
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
nedzīvs Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
tukšs Tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu).
avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību; tāds, kas ir drošs, neizraisa šaubas.
pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
atombrīvs Tāds, kurā nav kodolieroču, kodolreaktoru; kodolbrīvs.
stings Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
neaptumšots Tāds, kurā nav nepatīkamu, drūmu notikumu (par laikposmu); tāds, kuru neietekmē nekas šāds.
juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas secības, kārtības, sistēmas.
vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju.
biezs Tāds, kurā nav redzamības, ir tumšs (par krēslu, nakti, tumsu).
viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu; tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
tukšs Tāds, kurā nav ūdens (par aku, ūdensstilpes gultni).
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
rāms Tāds, kurā nav viļņošanās vai ir tikko manāma, jūtama viļņošanās (par ūdeni, ūdens plūsmu).
gluds Tāds, kurā nav viļņu; līdzens.
slikts Tāds, kurā neizpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa nepatiku.
neizteiksmīgs Tāds, kurā neizpaužas emocijas; tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma.
ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums, arī attīstība; nemainīgs.
amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
pabāls Tāds, kurā neizpaužas radoša savdabība; samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piem., par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
neražojošs Tāds, kurā nenotiek materiālo vērtību ražošana.
neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība.
netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
sasprindzināts Tāds, kurā noris spraiga darbība (par laikposmu).
saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā izpaužas šāda atbilstība.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus.
varbūtējs Tāds, kura pastāvēšana ir iespējama; iespējams.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, kā izlemšanai nepieciešama papildu intelektuāla piepūle.
parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem.
solidārs Tāds, kurā persona ir tiesīga prasīt izpildījumu pilnā apmērā no katra parādnieka (piem., par prasību, pienākumu, atbildību).
pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
grupveida Tāds, kurā piedalās vairākas personas (grupa).
masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas vai kuru veic liels (kā) skaits, kopums.
masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (cilvēku, dzīvnieku) skaits, kopums.
četrpusējs Tāds, kurā piedalās, ir iesaistīti četri dalībnieki.
speķots Tāds, kura piedevā ir speķis.
palielināts Tāds, kura platība ir kļuvusi lielāka.
literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus.
vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
neprognozējams Tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt.
darbietilpīgs Tāds, kura realizēšanai ir nepieciešams daudz darba.
kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
trāpīgs Tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.).
rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (piem., par šaha, dambretes spēli).
godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, nenovīdīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
slepens Tāds, kura rīcība, darbība ir slēpjama no citiem (par cilvēku, cilvēku grupu).
netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
netīrs Tāds, kura rīcība, uzvedība neatbilst morāles normām; negodīgs, blēdīgs.
birokrātisks Tāds, kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms; tāds, kas raksturīgs birokrātismam.
kutelīgs Tāds, kura risināšanā, apspriešanā u. tml. nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība, iejūtība.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (piemēram, par auga lapu plātnes malu).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
skaļš Tāds, kurā rodas stiprs troksnis, spēcīgas skaņas (par darbību, procesu).
strutains Tāds, kurā rodas strutas; tāds, kas satur strutas.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
naglains Tāds, kurā sadzītas naglas.
sensomotorisks Tāds, kurā sajūtu impulsi izraisa kustību impulsus.
puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji – citas šķiedras.
spirtots Tāds, kura sastāvā ir etilspirts.
trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, saistvielām, degvielu).
rupjgraudu Tāds, kura sastāvā ir nemalti labības graudi (par pārtikas produktiem).
polimetālisks Tāds, kura sastāvā ir vairāku metālu komponenti.
pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
tīrs Tāds, kura sastāvā nav nevēlamu dažāda veida piemaisījumu.
samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās.
irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu.
dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija, zobgalība.
dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
skumjš Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
lielisks Tāds, kura saturā, formā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, saistošs.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
netīrs Tāds, kura saturs ir morāli nepieņemams.
dumjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
labvēlīgs Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
vulgārs Tāds, kura saturs ir rupjš, neatbilst labas gaumes prasībām (piem., par tekstu).
bezkaunīgs Tāds, kura saturs ir rupjš, nepieklājīgs.
kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
spraigs Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
nepieklājīgs Tāds, kura saturs neatbilst pieklājības normām; bezkaunīgs.
parasts Tāds, kura saturs neizceļas ar ko īpatnēju, nav oriģināls; tāds, kurā neizpaužas oriģinālas īpašības.
sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
romantisks Tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem.
sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas, ar muti ievadot gaisa strāvu.
traģikomisks Tāds, kurā skumjais saistīts ar komisko.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
nodevīgs Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (par vietu, apstākļiem).
trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
pārāks Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme.
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
ragveida Tāds, kura struktūra ir līdzīga raga struktūrai.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
mašinizēt Tāds, kurā tiek izmantotas mašīnas.
magnētisks Tāds, kurā tiek izmantots magnētisms; magnetizēts.
mīla Tāds, kurā tiek izpaustas mīlestības jūtas.
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta.
litrīgs Tāds, kura tilpums ir viens litrs.
straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs.
četrtonnīgs Tāds, kurā var iepildīt četras tonnas.
trīstonnīgs Tāds, kurā var iepildīt trīs tonnas.
ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra masa u. tml.
nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
pusotrgadīgs Tāds, kura vecums ir pusotrs gads (viens gads un 6 mēneši).
smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav nepieciešama speciāla sagatavotība.
smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants; tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts.
kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
vērts Tāds, kura vērtība atbilst kā cita vērtībai; vērtīgs (1).
desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas.
vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kas ir ar izciļņiem un padziļinājumiem.
rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
robains Tāds, kura virsmā ir regulāri padziļinājumi un pacēlumi.
rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
spulgs Tāds, kura virsma skaidri, dzidri atstaro gaismu.
straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
psihosomatisks Tāds, kuram ir gan psihiski, gan somatiski komponenti.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
izpūris Tāds, kuram ir nekārtīgi, sajaukti mati (par cilvēku).
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
viencirkņa Tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni).
bezakotu Tāds, kuram nav akotu.
bezbērnu Tāds, kuram nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
neejošs Tāds, kuram nav noieta, pieprasījuma.
labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir labsirdīga, labvēlīga.
slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
paškritisks Tāds, kuram piemīt paškritika; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
daudzkulturāls Tāds, kurš pārzina dažādas kultūras.
perētājs Tāds, kurš perē.
daudzfunkcionāls Tāds, kurš pilda dažādas funkcijas.
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
neuzņēmīgs Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
slēgts Tāds, kuru elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms; tāds, kas noris ierobežotā vidē, sistēmā.
nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
nebalsīgs Tāds, kuru izrunājot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
balsīgs Tāds, kuru izrunājot, vibrē balss saites (par valodas skaņām).
erogēns Tāds, kuru kairinot rodas seksuālas vēlmes.
nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
normatīvs Tāds, kuru nosaka norma.
taisns Tāds, kuru veido taisnes, perpendikulāri elementi.
izeja Tāds, no kura (ko) sāk; tāds, kas ir (kā) pamatā.
mazpienīgs Tāds, no kura iegūst mazu izslaukumu, maz piena.
mazienesīgs Tāds, no kura iegūst mazu peļņu, ienākumus.
ienesīgs Tāds, no kura iegūst pietiekami lielu peļņu, ienākumus.
ražojošs Tāds, no kura iegūst ražu.
pūžņains Tāds, no kura izdalās pūžņi.
bezizeja Tāds, no kura nav izejas, kam nav labvēlīga atrisinājuma.
panorāmisks Tāds, no kura paveras plašs skats.
nemīts Tāds, pa kuru (cilvēks) nav gājis.
neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
slidens Tāds, pa kuru mazas slīdes berzes dēļ labi, arī ļoti slīd (1).
mazbraukts Tāds, pa kuru reti, maz brauc.
ātrgaitas Tāds, pa kuru var braukt lielā ātrumā.
pēdīgais Tāds, par ko (par kuru) ir tikko runāts, kas ir tikko minēts.
pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
šaubīgs Tāds, par kuru rodas šaubas; nedrošs, apšaubāms.
erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības.
tīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa daļām nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
netīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa ir netīrumi, kā paliekas (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
nesošs Tāds, uz kura darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
kārpains Tāds, uz kura ir kārpas.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (1) vai kreveles.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
tulznains Tāds, uz kura ir tulznas.
tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nosēdumu u. tml.
sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
šķērsas taisnes taisnes telpā, kuras nekrustojas un nav paralēlas, t. i., neatrodas vienā plaknē.
taisns Taisnīgs, godīgs, patiesīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
informatīvais telefons tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
ziedojumu tālrunis tālruņa numurs, pa kuru zvanot, tiek ziedota nauda konkrētam mērķim.
koptāme Tāme, kurā apvienoti visi izmaksu aprēķini.
supertankkuģis Tankkuģis, kura kravnesība pārsniedz 100 tūkstošus tonnu.
iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
robežšķirtne Tas (piem., laikposms, notikums), pēc kura sākas kas cits, atšķirīgs.
para- Tas (tāds), kurā salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nedaudz mainīts.
pārvaldītājs Tas kuram ir pārvaldes tiesības; tiesības rīkoties (ar ko).
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
pirmrindniece Tas, kas (kādā nozarē, kur) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
nagla Tas, kas (kur, kādā jomā) ir pats interesantākais, labākais.
objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
saturs Tas, kas atrodas (kur, piem., traukā, apvalkā).
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
autsaiders Tas, kas nav izturējis konkurences cīņā vai sporta sacensībās palicis beigās.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
apdzīvotājs Tas, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo, uzturas (kur).
dalībnieks Tas, kas piedalās (kur).
ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
graudēdājs Tas, kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
ādinieks Tas, kurā izmantota āda (piem., apģērbā, mēbelēs, apdares materiālos).
pagāns Tas, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
objekts Tas, kurā notiek cilvēka darbība.
perētājs Tas, kurš perē (par putniem).
krievvalodīgs Tas, kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
balts Tas, kurš savulaik cīnījās pret padomju varu.
izglītojamais Tas, kuru māca, izglīto.
mīļotais Tas, kuru mīl.
padomdevējs Tas, no kura var gūt padomu.
aprūpējamais Tas, par kuru rūpējas, gādā.
paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
gumiņš Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kuros asimilējas slāpeklis.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
dzīvnieku pasakas tautas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
operteātris Teātris, kurā iestudē un izrāda operas; šāda teātra ēka.
opera Teātris, kurā iestudē un izrāda šī žanra izrādes; šāda teātra ēka.
ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums, kas šķidrs) ievirzas (kur iekšā).
ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
siltumtehnika Tehnika, kas saistīta ar apkures ierīkošanu un nodrošināšanu.
materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
radiotehnika Tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar elektromagnētisko svārstību un viļņu praktisko izmantošanu.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai.
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
stāstījuma teikums teikums, ar kuru kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro).
izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
bezpersonas teikums teikums, kurā nav teikuma priekšmeta.
tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu.
iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā).
satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
atvērts teksts teksts, kuru var brīvi papildināt.
karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
refraktors Teleskops, kura objektīvs sastāv no vienas vai vairākām lēcām.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
koktēlniecība Tēlniecības nozare, kurā par materiālu izmanto koku.
stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā tiek radīti telpiski mākslas darbi (piem., no akmens).
klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo jūru, ar jūru saistītu cilvēka darbību; šā žanra mākslas darbs.
peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
gaitenis Telpa (dzīvoklī), cauri kurai iespējams nokļūt citās telpās, istabās.
kapitula zāle telpa (parasti baznīcā, katedrālē), kurā pulcējas šāda kolēģija.
priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
datorzāle Telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori.
aktu zāle telpa (parasti mācību iestādē), kurā noris svinīgi pasākumi.
motortelpa Telpa (piem., kuģī), kurā novietots motors vai motori.
sviedrētava Telpa (pirtī), kur sviedrējas.
ģērbtuve Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes.
klase Telpa (skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
gals Telpa vai telpas, kur kāds dzīvo.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
tirgotava Telpa, arī celtne, kurā (ko) pārdod; veikals.
garderobe Telpa, kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve.
auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
mīcītava Telpa, kur mīca mīklu maizes cepšanai.
dzesētava Telpa, kurā dzesē.
saimes istaba telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
ļaužu istaba telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
līķu kambaris telpa, kurā novieto mirušos; kapliča.
fotolaboratorija Telpa, kurā veic fotomateriālu apstrādi (fotofilmu attīstīšanu, attēlu izgatavošanu utt.).
dežūrtelpa Telpa, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants; telpa, kurā dežurē.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
dūmistaba Telpa, no kuras dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
mašīntelpa Telpa, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
ēters Telpa, vide, kurā tiek pārraidīti radioviļņi.
pārdotava Telpa, vieta kur (ko) pārdod; veikals.
valstība Telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs u. tml.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
dzīvais stūrītis telpas daļa (piem., skolā), kur tiek turēti nelieli dzīvnieki, augi.
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
naktspatversme Telpas, kurās var pārnakšņot bezpajumtnieki.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
tenisčības Tenisa kurpes.
tenisenes Tenisa kurpes.
teniskurpes Tenisa kurpes.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
pārtenterēt Tenterējot atgriezties (kur).
iztenterēt Tenterējot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
notenterēt Tenterējot noiet, nonākt (kur); nokrist.
metateorija Teorija, kuras pētīšanas objekts ir kāda cita teorija.
darba terapija terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
staru terapija terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
vagonu parks Teritorija ar sliežu ceļiem, kurā atrodas vagonu depo.
gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
priekšējā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
pirmā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
kaujas lauks teritorija, kur risinās kauja.
apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
zona Teritorija, kurā notiek kāda meteoroloģisko parādību izpausme.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
kņaziste Teritorija, kurā valda kņazs.
Eirozona teritorija, kurā valstu oficiālā valūta ir eiro.
rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
būvlaukums Teritorija, laukums, kur notiek būvdarbi.
kara lauks teritorija, vieta, kur notiek karadarbība; karalauks.
karalauks Teritorija, vieta, kur notiek karadarbība.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
maska Tērps, ar kuru simboliski atdarina, piem., kādu personu, dzīvnieku; cilvēks šādā tērpā.
tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība.
tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
iekļauties Tiekot ieliktam, ievirzītam (kur iekšā), būt pēc formas, lieluma u. tml. atbilstošam; iegult.
iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
pirmdzimtības tiesības tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ir priekšrocības mantojuma saņemšanā.
dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
neitrāls tiesnesis tiesnesis no valsts, kuras sportisti nepiedalās sacensībās.
kur (tad, vēl) citur tieši tur; nekur citur.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
satecēt Tikt apkopotam, koncentrēties (kur, kādā vietā).
palikt Tikt atstātam (kur, kādā stāvoklī).
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
ieiet Tikt iesistam, iespiestam u. tml. (kur iekšā).
iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
iegult Tikt ievietotam (kur iekšā).
iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, caur kurieni).
izlidot Tikt izslēgtam (piem., no mācību iestādes); tikt atlaistam, padzītam (no kurienes).
vārīties Tikt karsētam šķidrumā, kura temperatūra sasniedz 100 grādus.
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
satupt Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
īpatnējais tilpums tilpums, kuru aizņem viena vielas masas vienība.
Vanšu tilts tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
pontontilts Tilts, par kura balstiem izmantoti pontoni; pontonu tilts.
pontonu tilts tilts, par kura balstiem izmantoti pontoni.
emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
iztipināt Tipinot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
protekcionisms Tirdzniecības politika, ar ko valdība aizstāv iekšzemes ražotājus no ārzemju konkurentiem.
tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
pulksteņtornis Tornis, kurā ir iebūvēts pulkstenis.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
uzkare Traktoram piejūdzamās mašīnas (ierīces) pievienošanas veids, kurā, piemēram, mašīnu (ierīci) var pacelt un nolaist.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
ietrāpīt Trāpīt (parasti kur iekšā).
notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
piesta Trauks, kurā ar stampu jeb piestalu sagrūž, saspaida (piem., garšvielas).
urna Trauks, kurā glabā kremēta mirušā pelnus.
elektrolītiskā vanna trauks, kurā izdara elektrolīzi.
divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, nokļūst (kur, kādā kopumā); sadzīt.
ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); iztrenkt.
uztriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
mīlas trīsstūris triju cilvēku kopa, starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
ritornele Trīsrindu pants, kurā atskaņota pirmā un trešā rinda.
gumijkoks Tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām un pienainu sulu, no kura iegūst kaučuku, šāds augs kā izplatīts telpaugs [Ficus elastica].
ananass Tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem; šī auga auglis.
banāns Tropu augs, kurā aug šādi augļi.
cukurniedre Tropu augs, no kā iegūst cukuru.
jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
kafija Tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu; kafijkoks.
mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
sausā tualete tualete, kura nav pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas iekārtām.
skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
brīvais tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģinālvalodas (piem., pēc formas, stila u. tml.).
papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
skalturis Tureklis, kurā ievieto dedzināmo skalu.
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
serāls Turku sultāna pils; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
koncertturneja Turneja, kurā sniedz koncertus.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja ģints, dzimta u. tml. (par dzīvniekiem, augiem).
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja izcelšanās, kopēja cilme (par tautām, valodām).
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
mitrs tvaiks tvaiks, kurā ir šķidruma pilieni.
sauss tvaiks tvaiks, kurā nav šķidruma pilienu.
nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
slapjš tvaiks tvaiks, no kura izdalās šķidruma pilieni.
pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kurai pievieno šļūteni.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
sālsūdens Ūdens, kurā izšķīdināts vāramais sāls.
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
dzirnavezers Ūdenskrātuve (pie dzirnavām), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
gunskurs Ugunskurs.
dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
automātiskā urbjpatrona urbjpatrona, kurā urbi iestiprina bez īpašas atslēgas.
izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
bīdatslēga Uzgriežņu atslēga, kuras spīļu atvērumu var regulēt.
pārbīdāmā uzgriežņu atslēga uzgriežņu atslēga, kuras žokļu atvērumu var regulēt; bīdatslēga.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
svelt Uzkurināt (emocijas).
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
būvuzņēmējs Uzņēmējs, kura uzņēmums veic būvdarbus.
ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) strādā algotu darbu.
akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
ceptuve Uzņēmums, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
darītava Uzņēmums, kur ražo alu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
ražotava Uzņēmums, kurā (ko) ražo; ražotne.
dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
tīrītava Uzņēmums, kurā veic (kā) tīrīšanas darbus.
kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
ādgrauzis Vabole, kuras kāpuri pārtiek, piem., no ādas, vilnas.
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
sēklvads Vads (piem., sējmašīnai), pa kuru izplūst sēkla.
dūmvads Vads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī (skurstenī).
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
motorvagons Vagons, kas aprīkots ar motoru un kurā ir arī telpa pasažieriem.
grēkāzis Vainīgais; cilvēks, kuram piedēvē vainu.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
sanēsāt Vairākkārt nesot, sanest (kur kādu daudzumu).
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
malties Vairākkārt, ilgstoši staigāt, braukāt (kur); ilgstoši atrasties (kur).
staigāt Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
savu kāju (vairs) nespert vairs neiet (kur, pie kā).
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
raust Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
oriģinālvaloda Valoda, kurā autors ir uzrakstījis kādu tekstu.
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; datorvaloda.
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
frazeoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta frazeoloģismus.
onomastika Valodniecības nozare, kurā pēta īpašvārdus.
leksikoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas leksiku.
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
toponīmika Valodniecības nozare, kurā pēta vietvārdus.
mongoļu valodas valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
polinēziešu valodas valodu grupa, pie kuras pieder, piem., maoru, havajiešu, samoāņu valoda.
Vīnes valsis valsis, kura temps 60 taktis minūtē.
lēnais valsis valsis, kura temps ir 29 taktis minūtē.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
cenzūra Valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža; valsts, kas robežojas (ar ko).
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
tiesiska valsts valsts, kurā ir augsta un stabila tiesiskā kārtība.
cariste Valsts, kurā valda cars.
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
koloniāla valsts valsts, kurai ir kolonijas.
metropole Valsts, kurai ir kolonijas.
kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
peldošs valūtas kurss valūtas kurss, kura cena tiek noteikta tirgū.
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
buramvārdi Vārdi, teicieni, kurus izmanto maģisku darbību veikšanā, lai panāktu vēlamo rezultātu.
brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
palama Vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku; iesauka.
lietotājvārds Vārds, ar kuru persona ir reģistrējusies un lieto kādu interneta vietni.
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
liekvārds Vārds, kura lietošana teikumā nav nepieciešama.
pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti pakārtojumā.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
ievārīt Vārot (ogas, augļus ar cukuru), sagatavot (tos) uzglabāšanai.
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
baltās vārsmas vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.
ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
auglis Veidojums, kas izaug pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
čeks Veikala kases talons, kurā norādīta par preci saņemtā naudas summa.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
konditoreja Veikals, kur pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
iemanīties Veikli, paslepus iekļūt (kur iekšā).
izdarīgs Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
vēja suns vējasuns; kurts.
pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
parastais vekselis vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
blanko vekselis vekselis, kurā nav teksta, bet ir vienīgi vekseļa devēja paraksts.
pārvedu vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
trata vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
ievilkt Velkot (aiz kā) panākt, ka ievirzās (kur, kur iekšā).
pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
uzvilkt Velkot (ko), uzvirzīt (kur augšā, uz kā).
ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
riestava Veltnis, ap kuru (stellēs) tinas noaustais audums.
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
ievelt Veļot ievirzīt (kur iekšā).
izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
ievelties Veļoties ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
limfvads Vēnai līdzīgs cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
jūga vēnas vēnas, kur saplūst asinis no smadzenēm, sejas un kakla.
ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
griezt Vērst, virzīt (pret ko, kur, uz ko).
griezties Vērsties (pie kāda, kur).
boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
punkts Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
senvēsture Vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni – vēsturisku personu.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
orkāns Vētra, kuras ātrums pārsniedz 32 m/s jeb 12 balles; tropiskā viesuļvētra.
pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
duļķaina vide vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
spindele Vidēji liela vai liela muša, kuras kāpuri ir zīdītājdzīvnieku parazīti.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzesviedoklis.
redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
paviljons Vieglas konstrukcijas celtne, kurā ir liela, plaša telpa.
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
gaisīgs Vieglprātīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas vieglprātība, nenopietnība.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
gaisīgs Viegls, graciozs; tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte.
šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
dielektriķis Viela, kas slikti vada elektrisko strāvu un kurā var pastāvēt elektriskais lauks.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
putas Viela, materiāls, kura sastāvā ir gaisa pūslīši.
izejviela Viela, no kuras rūpnieciskā pārstrādē var ko iegūt.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru prasītājs vērš prasību.
rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
kubiskais vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
kur deguns rāda vienalga kur.
kur pagadās vienalga, kur.
kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
graudzāles Viendīgļlapju klases augi, kuriem raksturīgs apaļš, dobs stiebrs ar mezgliem.
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
astere Viengadīgs lakstaugs ar dažādu krāsu ziediem kurvīšos.
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
sezams Viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs, kura sēklas satur eļļu.
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
pieticīgs Vienkāršs; tāds, kurā ir tikai visnepieciešamākais.
mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); tāds, kur ir klusums, miers.
derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
partneris Viens no skatuves māksliniekiem, ar kuru notiek sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
raugs Vienšūnas sēnes, kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
cirtums Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
izcirtums Vieta (mežā), kur izcirsti koki.
naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
kalve Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
smēde Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
godalgota vieta vieta (piem., sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
dievgalds Vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
gultasvieta Vieta gulēšanai, kurā ir gulta.
oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
pakrāsne Vieta zem krāsns (piem., malkas, iekuru glabāšanai).
pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
iekšiene Vieta, kas atrodas (kur) iekšā.
ieeja Vieta, kas paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
dzimtene Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
parks Vieta, kur (kas) apvienots, arī (kā) kopums.
krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
pagrieziens Vieta, kur (piem., ceļš, upe) maina virzienu.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
būvvieta Vieta, kur atrodas būvējamais objekts.
lauvu bedre vieta, kur atrodas ļauni, nesaticīgi cilvēki.
šķīstītava Vieta, kur attīrīties, kļūt tīram.
rozārijs Vieta, kur audzē rozes; rožu dārzs.
būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
grantskarjers Vieta, kur iegūst granti [1] .
lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
bērnu pilsētiņa vieta, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums.
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
pārkāpe Vieta, kur iespējams šķērsot kalnu grēdu.
kapsēta Vieta, kur ievērojamā daudzumā atrodas (kā) atliekas.
aukstums Vieta, kur ir auksts.
džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
paēna Vieta, kur ir ēna (piem., zem kā, pie kā).
cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
klintājs Vieta, kur ir klints vai klintis.
kūdrājs Vieta, kur ir kūdraina augsne.
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi apstākļi (kam).
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
trūdājs Vieta, kur ir trūdaina zeme, augsne.
aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
kapavieta Vieta, kur kāds ir apglabāts; kapa vieta, kaps.
otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus; lopkautuve.
pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
čūsku midzenis vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
bezceļš Vieta, kur nav ierīkots ceļš.
miera osta vieta, kur nekas netraucē.
miera sala vieta, kur nekas netraucē.
pavēnis Vieta, kur nekrīt tieši saules stari; paēna.
mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
karstais punkts vieta, kur noris intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
pekle Vieta, kur norisinās kas briesmīgs, bīstams.
arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
skatuve Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
elle Vieta, kur notiek kas ļoti slikts, briesmīgs.
telpa Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
orākuls Vieta, kur notiek šāda pareģošana vai atbilžu sniegšana.
zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
krāmu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
dzertuve Vieta, kur pārdod un dzer alkoholiskus dzērienus.
paslēptuve Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas u. tml.
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
izgāztuve Vieta, kur saved un izgāž atkritumus.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, veido vilcienu sastāvus.
grantsbedre Vieta, kur tiek rakta grants [1] .
ēna Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
vilku bedre vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
ēstuve Vieta, kur var paēst.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
zona Vieta, kurā izpaužas, piem., kādu procesu iedarbība.
augšgala krautuve vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
skata punkts vieta, no kuras novēro kādu objektu.
perēklis Vieta, no kurienes (kas) sākas un izplatās.
komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
pieeja Vieta, pa kuru var piekļūt (kam klāt).
apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
šķirotava Vieta, telpa, kur (ko) šķiro.
paslēptuve Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
slēptuve Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
elektrovilciens Vilciens, kura kustību nodrošina elektriskie dzinēji, elektriskais vilciens.
atvilināt Vilinot atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) nonāk lejā, kur u. tml.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
ievilināt Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
slīpēts Viltīgs, izmanīgs, apķērīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana.
līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
stiprinātie vīni vīni, kuru alkohola saturs ir 15–20%.
vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
kišmišs Vīnogu šķirne, kurai raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem; šīs šķirnes vīnogas.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas, bez spirta, cukura piedevām.
saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
kuilis Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
ekrāns Virsma (ierīcē, aparātā), uz kuras veidojas attēls.
te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli uzglabāšanai ziemā.
rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, karogus u. tml.
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
celt Virzīt (ko uz kurieni), lai (kur) noliktu.
vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
durt Virzīt (kur) iekšā parasti ko asu, smailu.
spīdināt Virzīt gaismu (kur).
pamest Virzīt skatienu (kurp).
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
nest Virzīt, pārvietot (ko kādā virzienā, kur).
spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
pārvietoties Virzīties (kur, pa kurieni) noteiktā veidā.
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
šļakstīties Virzīties (kur) šļakatu, lielu pilienu u. tml. veidā.
spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
izvirzīt Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
izvirzīt Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur augšā, uz kā).
ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
aizvirzīt Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
atvirzīties Virzoties atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
nolaisties Virzoties lejup, nonākt (kur iekšā).
uzvirzīties Virzoties nokļūt (kur augšā, uz kā).
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
alveola Vissīkāko bronhu galu paplašinājums, kurā notiek gāzu apmaiņa.
ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
patrona Vītņota detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi.
tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
pludmales volejbols volejbols, kura spēle norisinās smilšainā pludmalē vai smilšainā laukumā.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
iezagties Zagšus iekļūt (kur iekšā).
izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
lokzāģis Zāģis, kura plātni savelk lokveida rāmis.
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
ganības Zālājs, kur tiek ganīti mājlopi.
pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
koncertzāle Zāle koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
pastila Zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
kriogēnā temperatūra zema temperatūra, kurā normālos apstākļos sašķidrinās gaisa sastāvā esošās gāzes.
plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
iluviālais horizonts zemākais horizonts, kurā ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem.
lapoņaugi Zemāki augi (piem., aļģes, sēnes, ķērpji), kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
mītnes zeme zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
kultūrslānis Zemes slānis, kurā atrodamas arheoloģiskas liecības par cilvēku dzīvi.
sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
izsūtāmais zēns zēns, kas veic sīkus kurjera pienākumus.
izsūtāmais puika zēns, kas veic, parasti sīkus, kurjera darbus; izsūtāmais zēns.
brokāts Zīda audums, kurā ieausti spoži metāliski pavedieni.
kažokzvērs Zīdītājdzīvnieks, no kura iegūst kažokādu.
dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
grauzēju kārta zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
sēklotne Zieda auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
irbulis Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, uz kuras atrodas drīksnas.
putekšnīca Zieda sastāvdaļa, kurā nogatavojas putekšņi.
putekšņlapa Zieda vairošanās orgāns, kurā veidojas putekšņi.
divdīgļlapji Ziedaugu (segsēkļu) klase, kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas.
vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
vairogs Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
spurdze Ziedkopa, kuras ziedi atrodas kā nokarena vārpa uz ziedkopas galvenās ass.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
ziloņmāte Ziloņu mātīte, kurai ir mazulis.
akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
komats Zīme, ar kuru decimāldaļskaitlī veselo skaitli atdala no decimālcipariem.
krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
kontūrzīmējums Zīmējums, kurā attēlotas (kā) kontūras.
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
zootehnika Zinātne, kurā pēta, kā labāk audzēt, izmantot mājdzīvniekus.
hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
meteoroloģija Zinātnes nozare, kurā pēta atmosfēru un tajā notiekošās fizikālās parādības un procesus.
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
mineraloģija Zinātnes nozare, kurā pēta minerālus, to sastāvu, īpašības un rašanos, kā arī izmantošanas iespējas.
radioķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta radioaktīvo elementu un izotopu iegūšanu, to ķīmiskās īpašības.
paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
glacioloģija Zinātnes nozare, kurā pētī visus dabiskā ledus veidus, īpaši ledājus.
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir teleskops un kurā veic astronomiskus novērojumus un pētījumus.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
braucamie zirgi zirgi, kurus izmanto tikai braukšanai.
salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
storu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst stores, sterletes, belugas.
lašu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst, piem., laši, foreles, taimiņi, repši, sīgas.
plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
siļķu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder, piem., siļķes, brētliņas, sardīnes.
sīgu ģints zivju ģints, kurā ietilpst sīgas, repši un peledes.
zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
izzagt Zogot izņemt (no kurienes).
rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
saule Zvaigzne, ap kuru rotē Zeme.
stāvzvaigzne Zvaigzne, kurai nevar novērot kustības.
maiņzvaigzne Zvaigzne, kuras spožums mainās.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
žaunu lapiņas žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
radiožurnālists Žurnālists, kurš gatavo raidījumus atskaņošanai radiofonā.
radiožurnāls Žurnāls, kurā tiek reģistrētas radiogrammas.

kur citās vārdnīcās:

Tēzaurs

kur

LLVV

kur

MEV

kùr