pakluss
pakluss -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
paklusa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
paklusi apstākļa vārds
paklusu apstākļa vārds
1.Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
PiemēriPakluss klauvējiens.
- Pakluss klauvējiens.
- Paklusi pajautāt.
- Paklusu smieties.
- Ielas vēl paklusas.
- Pakluss vakars.
1.1.Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
PiemēriDzīvot paklusā rajonā.
- Dzīvot paklusā rajonā.
- Pakluss apvidus.
- Nolikt mantas paklusā vietā.
2.Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
PiemēriAtturīgs un pakluss vīrietis.
- Atturīgs un pakluss vīrietis.
- Viņa ir kautrīga un paklusa.
3.formā: apstākļa vārds Paslepus.
PiemēriPaklusi aizlavīties no mājas.
- Paklusi aizlavīties no mājas.
- Paklusu solīt lielus labumus.