mēris
mēris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
PiemēriMēra epidēmija.
- Mēra epidēmija.
- Plaušu mēris.
Stabili vārdu savienojumiBrūnais mēris. Buboņu mēris. Sibīrijas mēris.
- Brūnais mēris pārnestā nozīmē — vācu fašisms.
- Buboņu mēris — izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- Sibīrijas mēris — akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
1.1.Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
PiemēriCūku mēris.
- Cūku mēris.
- Govju mēris.
- Suņu mēris.
- Putnu mēris.
Stabili vārdu savienojumiKā no mēra. No mēra laikiem.
- Kā no mēra idioma — saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
- No mēra laikiem idioma — no ļoti seniem laikiem.