mērīties
mērīties -ījos, -ījies, -ījas, arī mēros [mȩ̃ruôs], mēries, mērās [mȩ̃râs] darbības vārds; atgriezenisks
1.Mērīt sev (piem., auguma garumu).
PiemēriPēdējo reizi mērījos sešu gadu vecumā.
- Pēdējo reizi mērījos sešu gadu vecumā.
- Mēros pie stenderes.
1.1.Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
PiemēriTēvs un dēls mērījās augumiem.
- Tēvs un dēls mērījās augumiem.