mērkaķis
mērkaķis [mȩ̃rkaķis] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
PiemēriZaļganais mērkaķis.
Stabili vārdu savienojumiMērkaķu dzimta. Mērkaķu ģints.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neglīts, arī nejauks cilvēks.
PiemēriTu, vecais mērkaķi!
Stabili vārdu savienojumiMērkaķa ātrumā. Pēc mērkaķa.
Cilme:No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski ‘jūras kaķis’).