mērīt
mērīt -īju, -ī, -ī, arī mēru [mȩ̃ru], -i, mēra [mȩ̃ra], pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
PiemēriMērīt temperatūru.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mērīt. Ar skatienu mērīt. Ar skatu mērīt. Mērīt ar savu olekti. Mērīt ar vienu olekti.