pavadītājs
pavadītājs lietvārds
pavadītāja lietvārds
1.Persona, kas (kādu, ko) pavada; pavadonis.
PiemēriKravas pavadītājs.
Stabili vārdu savienojumiSuns pavadītājs.
2.Mūziķis, kas atskaņo pavadījumu.
PiemēriKoncertos komponists uzstājas kā savu dziesmu pavadītājs.
3.Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
PiemēriAiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.