pavadītājs
pavadītājs lietvārds
pavadītāja lietvārds
1.Persona, kas (kādu, ko) pavada; pavadonis.
PiemēriKravas pavadītājs.
- Kravas pavadītājs.
- Tūristu grupas pavadītājs.
- Lidostā pulcējās aizceļotāji kopā ar pavadītājiem.
Stabili vārdu savienojumiSuns pavadītājs.
- Suns pavadītājs — suns pavadonis.
2.Mūziķis, kas atskaņo pavadījumu.
PiemēriKoncertos komponists uzstājas kā savu dziesmu pavadītājs.
- Koncertos komponists uzstājas kā savu dziesmu pavadītājs.
3.Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
PiemēriAiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
- Aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.