pavadonis
pavadonis [pavaduônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
pavadone [pavaduône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
PiemēriTūristu grupas pavadonis.
- Tūristu grupas pavadonis.
- Ierasties viesībās ar pavadoni.
- Bērns ceļo kopā ar pavadoni.
Stabili vārdu savienojumiSuns pavadonis.
- Suns pavadonis — īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
2.Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
PiemēriVilciena pavadonis.
- Vilciena pavadonis.
- Autobusā par ērtībām rūpējas izpalīdzīgas pavadones.
3.Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
PiemēriDabiskais pavadonis.
- Dabiskais pavadonis.
- Mākslīgais pavadonis.
- Zemes pavadonis Mēness.
- Jupitera pavadoņi.
Stabili vārdu savienojumiMeteoroloģiskais pavadonis.
- Meteoroloģiskais pavadonis — pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
4.Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
PiemēriNogurums ir pārstrādāšanās pavadonis.
- Nogurums ir pārstrādāšanās pavadonis.
- Galvassāpes bieži ir citu slimību pavadones.