pavadonis
pavadonis [pavaduônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
pavadone dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
PiemēriTūristu grupas pavadonis.
Stabili vārdu savienojumiSuns pavadonis.
2.Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
PiemēriVilciena pavadonis.
3.Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
PiemēriDabiskais pavadonis.
Stabili vārdu savienojumiMeteoroloģiskais pavadonis.
4.Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
PiemēriNogurums ir pārstrādāšanās pavadonis.