tuvredzīgs
tuvredzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tuvredzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tuvredzīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam piemīt tuvredzība.
PiemēriKonstatēt, ka bērns ir tuvredzīgs.
- Konstatēt, ka bērns ir tuvredzīgs.
- Tēvs ir tuvredzīgs un nēsā stipras brilles.
- Piemiegt tuvredzīgās acis.
- Skatoties tālumā, viņa tuvredzīgais skatiens apmiglojās.
1.1.pārnestā nozīmē Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVecāki lielajā mīlestībā pret zēnu bija tuvredzīgi.
- Vecāki lielajā mīlestībā pret zēnu bija tuvredzīgi.
- Cilvēki dažos jautājumos var būt ļoti tuvredzīgi.
- Politiski tuvredzīgs ministrs.
- Tuvredzīgs lēmums, problēmas risinājums.