iekš
iekš prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.novecojis Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
PiemēriIekš meža bij viens nams.
- Iekš meža bij viens nams.
1.1.Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
PiemēriEs priecāšos iekš Tā Kunga.
- Es priecāšos iekš Tā Kunga.
2.sarunvaloda, neliterārs Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
PiemēriIelikt vienu iekš otra.
- Ielikt vienu iekš otra.
- Iekš tā dārza.
Normatīvais komentārs:Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem.