iekšā
iekšā apstākļa vārds
1.Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
PiemēriIekšā dzirdamas balsis.
1.1.Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
PiemēriPudelē iekšā duļķains šķidrums.
2.Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
PiemēriIebērt iekšā grozā.
Stabili vārdu savienojumiLikt iekšā. Nākt istabā iekšā.
2.1.Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
PiemēriIzlec zaķis un krūmos iekšā.
3.sarunvaloda; kopā ar: "būt" Piedaloties ciešā saistībā (ar kādu sfēru, nodarbi u. tml.).
PiemēriViņš ir bijis tajā visā iekšā.
4.Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
PiemēriOzoliņš pieklauvēja. "Iekšā!" Atskanēja Džesijas .. balss.
Stabili vārdu savienojumi(Viņam, viņai u. tml.) ir iekšā. Būt murdā (iekšā). Iekšā ir, bet ārā nenāk. Iekšā saucējs.