Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iekšā
iekšā apstākļa vārds
1.Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
PiemēriIekšā dzirdamas balsis.
  • Iekšā dzirdamas balsis.
  • Palikt iekšā istabā.
  • Staigāt iekšā un ārā.
  • Vagonā iekšā ir karsti.
  • Iekšā sētā aiz žoga skraida suns.
1.1.Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
PiemēriPudelē iekšā duļķains šķidrums.
  • Pudelē iekšā duļķains šķidrums.
  • Kastītē iekšā krelles.
  • Makā iekšā bija tikai sīknauda.
  • Ievainotajam iekšā palikusi šķemba.
  • Brokātā iekšā metāliski diegi.
2.Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
PiemēriIebērt iekšā grozā.
  • Iebērt iekšā grozā.
  • Iedzīt naglu dēlī iekšā.
  • Doties mežā iekšā.
Stabili vārdu savienojumiLikt iekšā. Nākt istabā iekšā.
2.1.Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
PiemēriIzlec zaķis un krūmos iekšā.
  • Izlec zaķis un krūmos iekšā.
  • Ātrāk noģērbties un ūdenī iekšā.
3.sarunvaloda; kopā ar: "būt" Piedaloties ciešā saistībā (ar kādu sfēru, nodarbi u. tml.).
PiemēriViņš ir bijis tajā visā iekšā.
  • Viņš ir bijis tajā visā iekšā.
  • Būt iekšā svarīgākajos notikumos.
4.Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
PiemēriOzoliņš pieklauvēja. "Iekšā!" Atskanēja Džesijas .. balss.
  • Ozoliņš pieklauvēja. "Iekšā!" Atskanēja Džesijas .. balss.
Stabili vārdu savienojumi(Viņam, viņai u. tml.) ir iekšā. Būt murdā (iekšā). Iekšā ir, bet ārā nenāk. Iekšā saucējs.