iekš
iekš prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.novecojis Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
PiemēriIekš meža bij viens nams.
1.1.Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
PiemēriEs priecāšos iekš Tā Kunga.
2.sarunvaloda, neliterārs Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
PiemēriIelikt vienu iekš otra.
Normatīvais komentārs:Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem.