urbis
urbis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
PiemēriMetālam paredzēts urbis.
1.1.Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
Stabili vārdu savienojumiElektriskais urbis. Zemes urbis.