Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
urbis
urbis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
PiemēriMetālam paredzēts urbis.
  • Metālam paredzēts urbis.
  • Urbji koka apstrādei.
  • Urbja griezējdaļas leņķi.
  • Konisks urbja kāts.
1.1.Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
Stabili vārdu savienojumiElektriskais urbis. Zemes urbis.
  • Elektriskais urbis elektriskā rokas urbjmašīna.
  • Zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.