lāčot sarunvaloda
lāčot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
PiemēriPa meža ceļu lāčoja vīrs ar smagu nesamo.
1.1.Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
PiemēriLāčot pa istabu ar zābakiem.