sērkociņš
sērkociņš [sȩ̃rkùocìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
PiemēriSērkociņu kārbiņa, kastīte.
- Sērkociņu kārbiņa, kastīte.
- Uzraut sērkociņu.
- Aizdedzināt ar sērkociņu.
- Pielaist sērkociņu.
Stabili vārdu savienojumiRaut sērkociņu.
- Raut sērkociņu — cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
Stabili vārdu savienojumiPielaist sērkociņu. Uzraut sērkociņu. Uzvilkt sērkociņu.
- Pielaist sērkociņu — aizdedzināt.
- Uzraut sērkociņu — cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- Uzvilkt sērkociņu — cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.