nekaunīgs
nekaunīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nekaunīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nekaunīgi apstākļa vārds
nekaunīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizjūt kaunu, nejūtas neērti; bezkaunīgs.
PiemēriNekaunīgs krāpnieks.
- Nekaunīgs krāpnieks.
- Nekaunīgu reportieru drūzma.
- Neaudzināts un nekaunīgs pusaudzis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekaunīgi lūkoties pretim.
- Nekaunīgi lūkoties pretim.
- Nekaunīgi prasīt lielu cenu.
- Nekaunīgi meli.
1.2.Tāds, kas ir drošs, uzmācīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriVārnas kļuvušas nekaunīgas.
- Vārnas kļuvušas nekaunīgas.
- Peles nekaunīgi skraida pa galdu.