Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bezkaunīgs
-ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
īpašības vārds; sieviešu dzimte
apstākļa vārds
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
PiemēriBezkaunīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
PiemēriBezkaunīga rīcība, izturēšanās.
2.Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
PiemēriBezkaunīgs krāpnieks.
2.1.Tāds, kura saturs ir rupjš, nepieklājīgs.
PiemēriBezkaunīgi vārdi.