Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
oderēt
oderēt [uõderêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
oderējums [uõderẽjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
PiemēriMētelis oderēts ar siltu flaneli.
  • Mētelis oderēts ar siltu flaneli.
2.Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
PiemēriOderēts skurstenis.
  • Oderēts skurstenis.
  • Oderēta kurtuve.
2.1.Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
PiemēriAr plastmasu vai foliju oderēts pārtikas produktu iepakojums.
  • Ar plastmasu vai foliju oderēts pārtikas produktu iepakojums.