oda
oda [õda] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
PiemēriVecā Stendera sarakstītās odas.
2.Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
PiemēriDziedāt Bēthovena "Odu priekam".
Cilme:No latīņu oda, grieķu ōidē ‘dziesma’.