oda
oda [õda] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
PiemēriVecā Stendera sarakstītās odas.
2.Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
PiemēriDziedāt Bēthovena "Odu priekam".
Cilme:No latīņu oda, grieķu ōidē ‘dziesma’.