Paplašinātā meklēšana
Meklējam oda.
Atrasts vārdos (73):
- oda:1
- koda:1
- soda:1
- bļoda:1
- aploda:1
- atmoda:2
- atmoda:1
- galoda:1
- kodaļa:1
- nodaba:1
- nodaļa:1
- pagoda:1
- paloda:1
- uzkoda:1
- valoda:1
- godalga:1
- lodalva:1
- nodabūt:1
- nodalīt:1
- nodarbe:1
- nodarīt:1
- piekoda:1
- podagra:1
- godalgot:1
- godavīrs:1
- nodancot:1
- nodarvot:1
- nodauzīt:1
- odaliska:1
- vašbļoda:1
- vojevoda:1
- godalieta:1
- godaprāts:1
- godasargs:1
- godavārds:1
- kinodarbs:1
- nevalodas:1
- nodarbība:1
- nodarināt:1
- cepešbļoda:1
- godabiedrs:1
- godasardze:1
- kinovaloda:1
- metavaloda:1
- modalitāte:1
- mutesbļoda:1
- nodalījums:1
- nodalīties:1
- nodarbināt:1
- nodarījums:1
- pirmvaloda:1
- svešvaloda:1
- apakšnodaļa:1
- mašīnvaloda:1
- mikrodaļiņa:1
- nepiedodams:1
- nodancoties:1
- nodarboties:1
- nodauzīties:1
- pamatvaloda:1
- sarunvaloda:1
- starpvaloda:1
- vienvalodas:1
- nodarbošanās:1
- velodarbnīca:1
- nodarbinātība:1
- oriģinālvaloda:1
- pārinodarījums:1
- radiodarbinieks:1
- starpniekvaloda:1
- pašnodarbinātais:1
- seminārnodarbība:1
- pamatnodarbošanās:1
Atrasts etimoloģijās (157):
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No ķīniešu valodas. (šķirklī čičunča)
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs)
- No vācu Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte)
- No grieķu valodas geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No latīņu abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No persiešu valodas. (šķirklī čabans)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No franču emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- No ukraiņu valodas бандура. (šķirklī bandūra)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No tjurku valodas barhan 'ceļojošā kāpa'. (šķirklī barhāns)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No arābu valodas. (šķirklī bjazs)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- No franču valodas. (šķirklī dublants)
- No franču équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No vācu valodas Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No latīņu valodas furunculus. (šķirklī furunkuls)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No franču cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No krievu sarunvalodas vārda хохма. (šķirklī hohma)
- No latīņu honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No franču individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No čukču valodas. (šķirklī jaranga)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- No vācu Kajüte, kam pamatā holandiešu valodas vārds. (šķirklī kajīte)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No angļu kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No tjurku valodas. (šķirklī koksagīzs)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No vācu kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No angļu cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No spāņu llama, kam pamatā kečvu valodas vārds. (šķirklī lama)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No arābu valodas. (šķirklī mūmijs)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No latīņu oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda)
- Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No persiešu valodas. (šķirklī piala)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No krievu пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No grieķu podagra 'kāju slazds'. (šķirklī podagra)
- No krievu пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No čigānu valodas rom 'cilvēks'. (šķirklī romi)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No malajiešu valodas. (šķirklī saronga)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No ungāru valodas vārda. (šķirklī sutašs)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms)
- No krievu valodas блин. (šķirklī bliņa)
- No krievu курсант, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursants)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No senkrievu valodas скупь. (šķirklī skopiķis)
- No ģermāņu (augšvācu) valodas. (šķirklī spelte)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No krievu valodas тусовать. (šķirklī tusēt)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No evenku valodas. (šķirklī untas)
- No latīņu modalis (modus 'mērs, veids'). (šķirklī modāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (102):
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižoties)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižot)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (92):
- acu valoda
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi
- bļodas kauli
- būt zem (kāda) goda
- dzeramā soda
- dzīvā valoda
- fleksīvās valodas
- gagauzu valoda
- goda dēļ
- goda diena
- goda doktors
- goda istaba
- goda jūtas
- goda krēsls
- Goda leģions
- goda nozīme
- goda pēc
- goda plāksne
- goda raksts
- goda sardze
- goda vārds
- goda vārti
- goda vīrs
- goda zīme
- godalgota vieta
- gods godam
- griezt valodas uz citu pusi
- irāņu valodas
- izpūst no oda ziloni
- iztaisīt no oda ziloni
- kā galoda
- kāda joda pēc
- kāpt uz goda pjedestāla
- kartvelu valodas
- kaustiskā soda
- ķeltu valodas
- ķermeņa valoda
- klasiskās valodas
- koda atslēga
- koptu valoda
- krabju nodalījums
- kreoliskā valoda
- kur ir, tur rodas
- literārā valoda
- mandarīnu valoda
- mātes valoda
- mirusi valoda
- mongoļu valodas
- monosillabiska valoda
- mordviešu valodas
- ne kauna, ne goda
- nodarīt gauži
- nodarīt pāri
- oficiālā valoda
- pasūtīt pie joda
- Pie joda!
- polinēziešu valodas
- psiholoģiskā valodas barjera
- puķu valoda
- raisās valodas
- rakstu valoda
- retoromāņu valoda
- rīvēt kantes godam
- sarunu valoda
- sicīliešu valoda
- soda ekspedīcija
- soda mērs
- soda sankciju kumulācija
- sodas ūdens
- sūtīt pie joda
- tautiskās atmodas laiks
- turēt zem sava goda
- turēties uz goda vārda
- udmurtu valoda
- uiguru valoda
- ukraiņu valoda
- ungāru valoda
- uz goda
- uz goda vārda
- uzskatīt zem sava goda
- valoda ķeras
- valoda raustās
- valodas kultūra
- valodas norma
- valodas politika
- valsts valoda
- veikla valoda
- vērst valodas uz citu pusi
- zemesgrāmatu nodaļa
- žestu jeb zīmju valoda
- zilaļģu nodalījums
- zinātnes valoda
Atrasts skaidrojumos (200):
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- anglisms Aizguvums no angļu valodas.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- polonisms Aizguvums no poļu valodas.
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- ielodze Aploda.
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
- kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- apmācība Attiecīgās nodarbības.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
- maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- brīvā Bez nodarbības, bez darba.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
- dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
- neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
- viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
- saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
Atrasts piemēros (200):
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- nočiepstēt "Nejūtos labi," viņa atvainodamās nočiepst..
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- nodauzīties 10 gadus nodauzīties pa kopmītnēm.
- metrs 11 metru soda sitiens.
- sods 11 metru soda sitiens.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- abhāzi Abhāzu valoda.
- adresāts Adresāts nav atrodams.
- vīties Aijādami, žūžodami zari liecas, glāsta, vijas, laimes saldā nevarībā mani tin kā zaļās dzijās.
- aizčurāt Aizčurāt garām podam.
- aizdusa Aizdusa rodas tad, ja asinīs ir par maz skābekļa.
- pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
- rotā Aiziet māsa tautiņās, rotā, rotā! Bāleliņus pušķodama, rotā, rotā!
- aizkakāt Aizkakāt garām podam.
- aizskart Aizskart saimnieka goda jūtas.
- ģermānisms Aizstāt ģermānismus ar latviešu valodas vārdiem.
- slāvisms Aizstāt slāvismus ar latviešu valodas vārdiem.
- loceklis Akadēmijas Goda locekļi.
- nedzīvība Akciju sabiedrība nodarbojas ar nedzīvības apdrošināšanu.
- kaislīgs Aktierim padodas kaislīgu mīlētāju lomas.
- akvamarīns Akvamarīns ir izplatīts un atrodams lielā daļā no berila atradnēm.
- albāņi Albāņu valoda.
- centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
- alergoloģija Alergoloģijas centra nodaļas vadītājs.
- gods Alkt pēc goda.
- spunde Alus putodams tek ārā no mucas pa spundi.
- amoks Amoks bieži rodas no ilglaicīgas grūto jūtu, neapmierinātu ambīciju apspiešanas.
- amorfs Amorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
- analītisks Analītiskās valodas.
- pamatvaloda Angļu valoda ir pamatvaloda ļoti daudzās pasaules valstīs.
- angļi Angļu valoda.
- kurss Angļu valodas kursi.
- mācīšana Angļu valodas mācīšana bērniem.
- nodarbība Angļu valodas nodarbība.
- runāšana Angļu valodas runāšanas pārbaude.
- tests Angļu valodas tests.
- nepratējs Angļu valodas, valsts valodas nepratēji.
- anods Anoda strāva.
- nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
- antīks Antīkās valodas.
- apakš- Apakšnodaļa.
- apakšnodaļa Apakšnodaļas virsraksts.
- seržants Apbalvot seržantu ar goda rakstu.
- virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
- secināt Aplūkojot aptaujas datus, var secināt, ka valodas prasmes līmenis lēnām pieaug.
- peldbaseins Apmeklēt peldēšanas nodarbības peldbaseinā.
- pērļošana Apmeklēt pērļošanas nodarbības.
- seminārnodarbība Apmeklēt seminārnodarbību.
- nodarbība Apmeklēt sporta nodarbības.
- trīsmēnešu Apmeklēt trīsmēnešu valodas kursus.
- izlaist Apmeklētājus no slimnīcas izlaida ārā caur uzņemšanas nodaļu.
- valoda Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
- nodarījums Apzināt vētras nodarījumus.
- nodabūt Ar grūtībām nodabūt nost no kājām gumijas zābakus.
- pārsātināt Ar joda savienojumiem pārsātināts šķidrums.
- pagoda Ar kokgriezumiem izrotāta pagoda.
- uzost Ar laiku prese slēpjamo faktu uzoda.
- noķepēt Ar mīklu noķepējušas bļodas malas.
- uzkoda Ar pirkstiem paņemama uzkoda.
- izpušķot Ar puķēm un zaļumiem izpušķots goda krēsls.
- arābi Arābu valoda.
- specifika Arābu valodas specifika.
- transliterācija Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes..
- aramieši Aramiešu valoda.
- arhaisks Arhaiska valoda.
- gods Arhitektu savienības goda biedrs.
- ārisks Āriskās valodas.
- Ziemeļpols Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt Ziemeļpolam.
- ārpusklases Ārpusklases nodarbības.
- apgaita Ārsti devās apgaitā pa slimnīcas nodaļu.
- kazarma Atgriezties kazarmās pēc nodarbībām poligonā.
- atjaunināt Atjaunināt savas angļu valodas zināšanas.
- atjaunot Atjaunot nodarbības, treniņus.
- kurp Atkal Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
- atkāpe Atkāpe no literārās valodas normas.
- atlīdzināt Atlīdzināt nodarīto kaitējumu.
- atmoda Atmodas gadi.
- atmoda Atmodas gars.
- antimilitārisms Atmodas laika antimilitārisma propaganda.
- leģenda Atmodas laika leģenda.
- patoss Atmodas laika patoss.
- Interfronte Atmodas laikā viņa bija aktīva Interfrontes pārstāve.
- atprasīt Atprasīt vācu valodas vārdus.
- nodarbināt Ātra pastaiga nodarbina sirdi un plaušas.
- ātrs Ātrās uzkodas.
- uzkoda Ātrās uzkodas.
- tuvs Atrast tuvu nodarbošanos jaunieša interesēm.
- atrasties Atrodas labs risinājums.
- atrasties Atrodas uzņēmīgi cilvēki.
- atsāpes Atsāpes rodas, dzemdei savelkoties.
- atsēdināt Atsēdināt jubilāru goda vietā.
- civilapģērbs Atsevišķās nodaļās pārdevēji ir civilapģērbā.
- saskaņot Atskaņas rodas, saskaņojot neakcentētās gala zilbes.
- atsvaidzināt Atsvaidzināt angļu valodas zināšanas.
- attapties Attapties reanimācijas nodaļā.
- māls Augļu koki labi padodas mālā.
- nodalījums Augstāko augu nodalījumi.
- augstmanīgs Augstmanīga izturēšanās, valoda.
- nedzirdīgs Augstskolas nodaļa nedzirdīgajiem.
- uzkoda Aukstās uzkodas.
- kost Aukstums koda vaigos.
- austrumi Austrumu tautas, valodas.
- pierakstīt Autors saviem memuāriem pierakstīja klāt vēl vienu nodaļu.
- azerbaidžāņi Azerbaidžāņu valoda.
- bagāts Bagāta fantāzija, iztēle, valoda.
- šķērssiena Bagāžas nodalījuma šķērssiena.
- baltistika Baltistikas nodaļa augstskolā.
- baltkrievi Baltkrievu valoda.
- pirmvaloda Baltu pirmvaloda.
- balti Baltu valodas.
- banāns Banāns ir milzīgs lakstaugs, tā stumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapas, bet zem zemes atrodas saknenis.
- serviss Bankas klientu servisa nodaļa.
- bargs Barga seja, valoda.
- basģitāra Basģitāras nodarbības.
- baski Basku valoda.
- sateka Bauska atrodas starp Mēmeli un Mūsu, pie to satekas.
- pastorāts Baznīcai blakus atrodas pastorāts.
- svētums Baznīcas dziļumā atrodas kokgriezuma ietvars, kurā senāk glabājās svētums – brīnumdarītāja svētbilde.
- postījums Bebri kokiem nodarījuši ievērojamus postījumus.
- atrauties Bēglim izdodas atrauties no sekotājiem.
- beidzamais Beidzamā laikā viņa sākusi nodarboties ar nūjošanu.
- satecēt Belgrada, tā atrodas vietā, kur satek divas upes – Sava un Donava.
- bengāļi Bengāļu valoda, literatūra.
- berberi Berberu valodas.
- nodarbošanās Bērna nodarbošanos ar sportu atbalsta vecāki.
- sūklis Bērni ir kā sūklis – jo vairāk mēs viņiem dodam, jo vairāk viņi uzsūc.
- klusēt Bērni klusēdami rotaļājās savā nodabā.
- nodauzīties Bērni visu dienu nodauzās pa āru.
- sakost Bērnībā mani sakoda suns.
- kost Bērns koda cepumu pa drusciņai.
- niķoties Bērns niķodamies apgāž krūzi.
- lalināt Bērns savā nodabā lalina un dūdo.
- uzklupt Bērns uzklupa lielajai zemeņu bļodai.
- ziemeļdaļa Bērzaunes pagasta ziemeļdaļā atrodas Gaiziņkalns.
- vienreiz Berzēdamies ledus trokšņo. Tā ir tikai vienreiz dzirdamā sava, ledus valoda.
- piepūle Bez smaga darba un piepūles rezultāti nerodas.
- bez Bez vācu valodas prast arī citas svešvalodas.
- nojoņot Biatlonistam nācās nojoņot vienu soda apli.
- noslēpot Biatlonistam vajadzēja noslēpot vairākus soda apļus.
- iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
- pieejams Bibliotēka atrodas visiem pieejamā vietā.
- biblisks Bibliska izteiksme, valoda.
- nepiederošs Bīstamajā zonā atrodas nepiederošas personas.
- salāti Bistro zāles vidū atrodas salātu bārs.
- ziemot Bites dodas ziemot oktobrī.
- blakus- Blakusnodarbe.
- siena Bļodas sienas.
- mala Bļodas, glāzes mala.
- martiroloģijs Bojāgājušo saraksti ir atrodami grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģija Vjatlagā 1938–1956".
- bramanīgs Bramanīga izturēšanās, valoda.
- bretoņi Bretoņu valoda.
- nodarboties Brīvajā laikā nodarboties ar dārzkopību.
- bulgāri Bulgāru valoda, literatūra.
- burjati Burjatu valoda, ieražas.
- astoņi Ceļā jādodas astoņos.
- nodauzīt Ceļgali nodauzīti.
- bruģētājs Ceļu būves uzņēmumā nodarbinātais bruģētājs nebija pietiekami apmācīts.
- termoelements Cepeškrāsns iekšpusē atrodas divi termoelementi.
- iziet Ciemā bija izgājušas visādas valodas.
- serpentīnceļš Ciematiņš atrodas augstu kalnos – jābrauc ar autobusu pa nedrošu serpentīnceļu.
- piekāje Ciemats atrodas Himalaju kalnu piekājē.
- aizkalne Ciems atrodas aizkalnē.
- mirgot Cik skaisti svece deg! Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
- veicīgs Cik veicīga valoda!
- cikos Cikos sāksies nodarbības?
- mikrodaļiņa Cilvēka acij neredzamas asins mikrodaļiņas.
- zust Cilvēki ik gadu migrē no vienas vietas uz otru, nacionālās kultūras sajaucas, tautu valodas zūd un mainās.
- noteikts Cilvēks bez noteiktas nodarbošanās.
- pašķirties Cilvēku pūlis pašķīrās, dodams ceļu.
- civillikums Civillikums papildināts ar jaunu apakšnodaļu.
- čalot Čalodama plūst mazā upīte.
- četrmēnešu Četrmēnešu valodas kursi.
- čigāni Čigānu valoda.
- čukči Čukču valoda.
- pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- dabaszinātnieks Dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
- daiļdarbs Daiļdarba sižets, tēli, valoda.
- ietilpība Daiļdarba valodai raksturīga ietilpība.
- daiļskanīgs Daiļskanīga valoda.
- daina Dainu valoda, melodija.
- ziemot Daļa putnu ierodas Latvijā ziemot no Igaunijas.
- iņ Daoismā iņ un jaņ attēlo ar divām aplī ietvertām liektām figūrām, vienu baltu, bet otru melnu, un katras figūras vidū atrodas pretējās krāsas punkts.
- pašnodarbinātais Darba devēju un pašnodarbināto īpatsvars.
- padoties Darbi, kas vīrietim padodas grūtāk.
- rasties Daudzās ģimenēs finansiālu problēmu dēļ rodas strīdi.
- putekļainība Daudzi muzeji par spīti stereotipiem par to putekļainību un garlaicību rīko akcijas un atraktīvas nodarbības.
- reālija Daudzi vārdi valodas apritē ir tikai īsu brīdi, jo reālijas, ko tie apzīmē, ātri kļuvušas neaktuālas.
- motīvs Dažādu psiholoģisko un emocionālo motīvu mudināts, viņš mainīja nodarbošanos.
- nodalīties Daži viesi nodalījās un aizgāja ātrāk.
oda citās vārdnīcās:
LLVV
MEV