Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kauciens
kauciens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja paveikta darbība → kaukt; stipra, stiepta skaņa, kas rodas (kam) kaucot.
PiemēriVilka, suņa kauciens.
  • Vilka, suņa kauciens.
  • Kuģa sirēnas kauciens.
  • Automobiļa bremžu kauciens.