kauciens
kauciens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja paveikta darbība → kaukt; stipra, stiepta skaņa, kas rodas (kam) kaucot.
PiemēriVilka, suņa kauciens.
- Vilka, suņa kauciens.
- Kuģa sirēnas kauciens.
- Automobiļa bremžu kauciens.