stihisks
stihisks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stihiska -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stihiski apstākļa vārds
stihiskums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
PiemēriStihiski plūdi.
- Stihiski plūdi.
Stabili vārdu savienojumiStihiska nelaime.
- Stihiska nelaime — dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
2.Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriStihisks mītiņš, pikets.
- Stihisks mītiņš, pikets.
- Līdzās pilsētām stihiski izveidojušās priekšpilsētas.
- Stihiski izveidojusies klaiņojošo kaķu barošanas vieta.