Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strutot
strutot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
strutojums lietvārds; vīriešu dzimte
Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
PiemēriBrūce struto.