tirpt
tirpt 3. pers. tirpst, pag. tirpa intransitīvs, darbības vārds
tirpums vīriešu dzimte, lietvārds
Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
PiemēriNo ilgas sēdēšanas tirpst rokas un kājas.
Stabili vārdu savienojumiSirds (vai) (no)tirpst.