svešvalodnieks
svešvalodnieks [svešvaluôdniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
svešvalodniece [svešvaluôdniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
PiemēriSvešvalodnieka izglītība.
- Svešvalodnieka izglītība.
- Es pati esmu angļu filoloģe, svešvalodniece.
Stabili vārdu savienojumiIet uz svešvalodniekiem. Studēt svešvalodniekos.
- Iet uz svešvalodniekiem — sarunvaloda stāties svešvalodu fakultātē.
- Studēt svešvalodniekos — sarunvaloda mācīties svešvalodu fakultātē.