kaitējums
kaitējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → kaitēt [1] (1).
PiemēriZaudēt lieko svaru, nenodarot kaitējumu veselībai.
- Zaudēt lieko svaru, nenodarot kaitējumu veselībai.
- Ēkai kaitējumu nodarījis ūdens.
2.joma: jurisprudence Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
PiemēriAtbildība par kaitējumu.
- Atbildība par kaitējumu.
Stabili vārdu savienojumiKaitējuma atlīdzināšana.
- Kaitējuma atlīdzināšana — civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.