kaitēklis
kaitēklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
PiemēriLabības augu kaitēklis.
- Labības augu kaitēklis.
- Meža kaitēkļu bojājumi.
- Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole) ir bīstams kaitēklis.
Stabili vārdu savienojumiKaitēkļu bioloģiskā apkarošana.
- Kaitēkļu bioloģiskā apkarošana — kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.