Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kaist
kaist kaistu, kaisti, kaist, pag. kaisu, arī kaitu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kļūt karstam, nokaitētam.
PiemēriĒzes oglēs kaist dzelzs stienis.
  • Ēzes oglēs kaist dzelzs stienis.
  • Saulē kaist namu jumti.
1.1.pārnestā nozīmē Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
PiemēriSkaidrajās debesīs kaist saule.
  • Skaidrajās debesīs kaist saule.
  • Jūra kaist saulrietā.
  • Blāzmā kaist mākoņi.
2.Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
PiemēriSakarsušajās smiltīs kaist basās kājas.
  • Sakarsušajās smiltīs kaist basās kājas.
  • Slimnieks kaist drudzī.
  • Kaistošas lūpas.
2.1.Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
PiemēriVaigos kaist sārtums.
  • Vaigos kaist sārtums.
  • Seja kvēlo un kaist.
  • No airēšanas kaist plaukstas.
3.Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
PiemēriKaist taisnīgās dusmās.
  • Kaist taisnīgās dusmās.
  • Viņš kaisa nepacietībā.
  • Kaist sajūsmā, ilgās.
3.1.Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
PiemēriCilvēks, kas kaist darbā.
  • Cilvēks, kas kaist darbā.
3.2.Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
PiemēriKaistošs nemiers.
  • Kaistošs nemiers.
  • Sirdī kaist domas par mājām.