kaist
kaist kaistu, kaisti, kaist, pag. kaisu, arī kaitu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kļūt karstam, nokaitētam.
PiemēriĒzes oglēs kaist dzelzs stienis.
- Ēzes oglēs kaist dzelzs stienis.
- Saulē kaist namu jumti.
1.1.pārnestā nozīmē Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
PiemēriSkaidrajās debesīs kaist saule.
- Skaidrajās debesīs kaist saule.
- Jūra kaist saulrietā.
- Blāzmā kaist mākoņi.
2.Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
PiemēriSakarsušajās smiltīs kaist basās kājas.
- Sakarsušajās smiltīs kaist basās kājas.
- Slimnieks kaist drudzī.
- Kaistošas lūpas.
2.1.Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
PiemēriVaigos kaist sārtums.
- Vaigos kaist sārtums.
- Seja kvēlo un kaist.
- No airēšanas kaist plaukstas.
3.Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
PiemēriKaist taisnīgās dusmās.
- Kaist taisnīgās dusmās.
- Viņš kaisa nepacietībā.
- Kaist sajūsmā, ilgās.
3.1.Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
PiemēriCilvēks, kas kaist darbā.
- Cilvēks, kas kaist darbā.
3.2.Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
PiemēriKaistošs nemiers.
- Kaistošs nemiers.
- Sirdī kaist domas par mājām.