kaist
kaist kaistu, kaisti, kaist, pag. kaisu, arī kaitu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kļūt karstam, nokaitētam.
PiemēriĒzes oglēs kaist dzelzs stienis.
1.1.pārnestā nozīmē Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
PiemēriSkaidrajās debesīs kaist saule.
2.Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
PiemēriSakarsušajās smiltīs kaist basās kājas.
2.1.Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
PiemēriVaigos kaist sārtums.
3.Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
PiemēriKaist taisnīgās dusmās.
3.1.Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
PiemēriCilvēks, kas kaist darbā.
3.2.Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
PiemēriKaistošs nemiers.