Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaist.
Atrasts vārdos (24):
- kaist:1
- iekaist:1
- nokaist:1
- sakaist:1
- skaists:1
- skaisties:1
- skaistums:1
- skaistināt:1
- skaistulis:1
- apskaisties:1
- ieskaisties:1
- noskaisties:1
- saskaisties:1
- skaistnātre:1
- uzskaisties:1
- izskaistināt:1
- pārskaisties:1
- paskaistināt:1
- uzskaistināt:1
- neizskaistināts:1
- skaistumkopšana:1
- uzskaistināties:1
- skaistumkonkurss:1
- skaistumkaraliene:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (166):
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
- sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
- pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- dievišķīgs Ārkārtīgi skaists.
- uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
- krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
- skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
- krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- cēls Dižens; svinīgs, arī skaists.
- besīties Dusmoties, noskaisties.
- erroties Dusmoties; skaisties.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
- smuks Glīts, skaists.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs, dārgs.
- karalisks Grezns, ļoti skaists; bagātīgs, dārgs.
- pucēt Ģērbt (skaistās drānās).
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- grezns Krāšņs, bagātīgs, arī izcili skaists.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
- kā konfekte ļoti labs, arī skaists.
- pārskaisties Ļoti noskaisties; kļūt ļoti dusmīgam.
- debešķīgs Ļoti skaists, ļoti jauks; brīnišķīgs.
- rožains Ļoti skaists, ļoti labs, bez trūkumiem.
- deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt.
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
- pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
- burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
- burvība Neparasts skaistums.
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
- piekrāsot Notušēt negatīvo, izskaistināt.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt.
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- teatrāls Pārmērīgi samākslots, izskaistināts.
- sacukurot Pārspīlēti izskaistināt.
- Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- aizsvilties Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
- apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
- kā Ēdenes dārzs saka par īpaši skaistu, auglīgu vietu.
- kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
- kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
- gulbja kakls saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
- kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saskaisties Sākt (parasti pēkšņi) skaisties.
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- puķains Samākslots, izskaistināts (piem., par vārdiem, tekstu).
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
- paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- glezna Skaists dabasskats.
- skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- skaistums Skaists priekšmets, parādība.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- košs Skaists, krāšņs.
- glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
- daiļava Skaistule.
- gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
- daile Skaistums, daiļums.
- estētika Skaistums.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- sasust Sūtot iekaist (par ķermeņa daļām); izsust (1).
- majestātisks Svinīgi skaists.
- mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- kaligrāfisks Tāds, kas atbilst kaligrāfijas prasībām; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- estētisks Tāds, kas atbilst labas gaumes un skaistuma principiem; skaists.
- neizskaistināts Tāds, kas atbilst realitātei; tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- klasisks Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
- samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
- dekoratīvs Tāds, kas padara (ko) skaistāku, greznāku; tāds, kas rotā, izgrezno (ko).
- daiļš Tāds, kas rada estētisku baudījumu; skaists.
- daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
- jauks Tāds, kas saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- straujš Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist; ātrs (2).
- ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist; straujš.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati; tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība (par vietām dabā).
- sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
- rota Tas, kas izrotā, padara (kādu, ko) skaistāku.
- rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
- estētisms Tieksme pēc skaistā.
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
- post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
- rozēm kaisīts viegls, patīkams, skaists.
- nesamākslots Vienkāršs, neizskaistināts.
- misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
kaist citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV