Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
belveders
belveders lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
PiemēriMuižas pils ar skatu tornīti jeb belvederu virs centrālās daļas.
1.1.Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
Cilme:No itāļu belvedere ‘skaists skats’.