bendēt
bendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
PiemēriBendēt lopus.
- Bendēt lopus.
- Bendēt karagūstekņus.
2.sarunvaloda Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
PiemēriBendēt kokus, kaisot ietves ar sāli.
- Bendēt kokus, kaisot ietves ar sāli.
- Sliktā apgaismojumā bendēt redzi.
- Bendēt veselību ar smēķēšanu.
2.1.Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
PiemēriBendēt zāģi ar naglainajiem dēļiem.
- Bendēt zāģi ar naglainajiem dēļiem.
- Sliktajā ceļā bendēt mašīnu.