Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
laķēt
laķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
laķējums vīriešu dzimte, lietvārds
Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
PiemēriLaķēt dzīves īstenību.