glezna
glezna [glȩzna] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
PiemēriEļļas glezna.
- Eļļas glezna.
- Akvareļtehnikā darināta glezna.
- Gleznas kompozīcija.
- Gleznu galerija, izstāde.
- Pielikt pie sienas gleznu.
Stabili vārdu savienojumiGleznu gobelēns.
- Gleznu gobelēns — dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
1.1.pārnestā nozīmē Skaists dabasskats.
PiemēriKrāšņa dabas glezna.
- Krāšņa dabas glezna.
2.Tēlains (kā) atspoguļojums, tēlojums (literārā darbā).
PiemēriLaikmeta gleznas romānā.
- Laikmeta gleznas romānā.
- Dzejas gleznas.
3.Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
PiemēriSimfoniskā glezna "Padebešu kalns".
- Simfoniskā glezna "Padebešu kalns".
- Skaņu gleznas.
Cilme:Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā.