apmirdzēt
apmirdzēt 3. pers. -mirdz, pag. -mirdzēja darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
PiemēriSaule apmirdz sniegotās kalnu galotnes.
- Saule apmirdz sniegotās kalnu galotnes.
- Spuldzes apmirdzēja mazo ieliņu.
- Mēness apmirdzēja ar ledu klāto ezeru.
- pārnestā nozīmē Smaids apmirdzēja meitenes seju.
1.1.pārnestā nozīmē Padarīt skaistu, patīkamu.
PiemēriRasas apmirdzēti rīti.
- Rasas apmirdzēti rīti.
- Viņa bērnība bija vecāku mīlestības apmirdzēta.
- Aktrises mūžu apmirdzēja slava un skatītāju atzinība.