brīnišķīgs
brīnišķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
brīnišķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
brīnišķīgi apstākļa vārds
brīnišķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
PiemēriBrīnišķīgs skats, saulriets.
1.1.Tāds, kas rada prieku, labsajūtu, baudu; ļoti patīkams.
PiemēriBrīnišķīgs rīts, izbraukums, pasākums.
2.Ļoti labs, lielisks.
PiemēriBrīnišķīgs draugs, tēvs.
3.Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
PiemēriBrīnišķīgs talants.